Ģimenes ārsti agrīni vēzi atklājuši 5000 pacientiem

© Ekrānšāviņš no avīzes

Ģimenes ārsti pagājušajā gadā 5030 pacientiem agrīni – pirmajā vai otrajā stadijā – atklājuši ļaundabīgu audzēju, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Savlaicīgi atklājot vēža saslimšanu, pacientam tiek dota iespēja ātrāk uzsākt ārstēšanu un panākt labākus izveseļošanās rezultātus.

Pacientu skaits, kuriem tieši ģimenes ārstu praksēs agrīni atklāts ļaundabīgs audzējs, palielinājies, jo 2016. gadā pirmajā vai otrajā stadijā audzēju ģimenes ārsti diagnosticēja aptuveni 4700 pacientiem. Par vēža diagnozi, protams, nepriecājas neviens, tomēr būtiski, ja cilvēks ir saslimis ar onkoloģisku saslimšanu, atklāt to pēc iespējas agrāk. Lielākais pacientu skaits, kuriem vienā ģimenes ārsta praksē 2017. gadā ir atklāts vēzis pirmajā vai otrajā stadijā, ir 18 cilvēku. Visvairāk savlaicīgi atklāto vēžu gadījumu ir Rīgā ar vislielāko ģimenes ārstu prakšu skaitu, nākamais lielākais atklāto gadījumu skaits ir Kurzemē, kam seko pārējie trīs reģioni ar līdzīgu skaitu.

2017. gadā sieviešu atsaucība uz dzemdes kakla profilaktisko pārbaudi bija 38 procenti, bet krūts vēža pārbaudei atsaucās 44 procenti sieviešu.

«Ģimenes ārstam vēža savlaicīgā atklāšanā ir būtiska loma, jo viņš ir pirmais speciālists, pie kā vēršas pacients,» norāda Nacionālā veselības dienesta speciāliste Agnese Jasenoviča, «uzklausot sūdzības un izvērtējot simptomus, ārsts var uzsākt mērķtiecīgu tālāku izmeklēšanu, nepieciešamības gadījumā pacientu ievirzot zaļajā koridorā, un nodrošināt izmeklējumu gaitas uzraudzību.» Par katru pacientam agrīni atklātu vēža gadījumu ģimenes ārsts papildus valsts piešķirtajam finansējumam prakses darbības nodrošināšanai saņem maksājumu no valsts 71,14 eiro apmērā. Tā, piemēram, 2017. gadā kopējā izmaksājamā summa par agrīnu vēža konstatāciju ģimenes ārstu praksēm bija nepilni 358 000 eiro, savukārt 2016. gadā - 340 000 eiro. Maksājums ir par jebkura pirmajā vai otrajā stadijā ģimenes ārsta darbības rezultātā atklāta vēža veidu praksē reģistrētajiem pacientiem.

Nacionālais veselības dienests atgādina, ka pacientes var interesēties ģimenes ārsta praksē par iespējām veikt valsts apmaksāto profilaktisko krūšu vai dzemdes kakla pārbaudi, kuru veikšanai tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule, savukārt ikviens pacients - par iespēju veikt testu zarnu vēža noteikšanai, lai noskaidrotu, vai nav pamata aizdomām par ļaundabīgām slimībām. 2017. gadā sieviešu atsaucība uz dzemdes kakla profilaktisko pārbaudi bija 38 procenti, bet krūts vēža pārbaudei atsaucās 44 procenti sieviešu. Lielāka atsaucība ir Latgalē. Savukārt zarnu vēža pārbaudi veikuši tikai 13,4 procenti iedzīvotāju no visiem Latvijas iedzīvotājiem 50-74 gadu vecumā. Gan vēža profilaktiskās pārbaudes, gan pēcpārbaužu izmeklējumi un ārstēšana tiek nodrošināti atbilstoši zaļā koridora principam ārpus kopējās rindas un ārstniecības iestādei noteiktās kvotas. No šā gada ārpusrindas izmeklējumi attiecas uz jebkuru audzēja veidu. Iedzīvotāji, kuri gada laikā nav vērsušies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, var doties pie ārsta arī uz bezmaksas profilaktisko apskati.

Svarīgākais