Ekonomikas ministrija lūgs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājam Andrim Ozolam un "Aerodium" vadītājam Ivaram Beitānam paskaidrot šodien publiskajā telpā savstarpēji izteiktos apvainojumus, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).
Kampars uzsver, ka pašlaik galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas paviljona Šanhajā darbības nepārtrauktību, jo uz spēles ir Latvijas valsts tēls un starptautiskais prestižs.
"Ozolam ar Beitānu konflikti ir jāatrisina uz vietas, šeit Latvijā," uzsver Kampars.
Turklāt Kampars saistībā ar šodien publiskoto informāciju no "Aerodium" īpašnieka Ivara Beitāna un LIAA direktora Andra Ozola puses ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pēc būtības izvērtēt šo informāciju.
Ministra uzdevumā uz Šanhaju jau ir devies valsts pārstāvis, kurš pārbaudīs visu ar Latvijas paviljona un vēja tuneļa uzstādīšanu saistīto dokumentāciju un dos gala slēdzienu, vai valsts var pārskaitīt pēdējo daļu no paviljona izveidei atvēlētajiem līdzekļiem, pieliekot punktu ''Aerodium'' un LIAA domstarpībām par naudas pārskaitīšanu. Tāpat pēc LIAA direktora Ozola lūguma viņš ir atstādināts no Latvijas paviljona Šanhajā projekta vadītāja amata.
Jau ziņots, ka šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" Ozols paziņoja, ka "Aerodium" ir iesaistīts valsts līdzekļu izkrāpšanā un nesaskaņas "World Expo 2010" paviljona lietā izmantojis, lai šantažētu LIAA.
Savukārt "Aerodium" valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka Ozols pieprasījis "padalīties ar naudu". Intervijā "LETA video" Beitāns ir vēl tiešāks - Ozols pieprasījis kukuli un šai sarunai ir liecinieki. Uzņēmējs gan nenosauc, cik liela bijusi Ozola it kā pieprasītā summa.
"Es nebiju domājis to teikt, bet acīmredzot man tas ir jāsaka - bija liels kukuļa pieprasījums, tai skaitā... Nu acīmredzot nāksies cīnīties," norāda "Aerodium" valdes priekšsēdētājs.
Kampars sacīja, ka ministrija lūgs Ozolam paskaidrot, vai Beitāna izteikumi par kukuļa prasīšanu atbilst patiesībai, savukārt Beitānam lūgs iesniegt visu informāciju, kas pamato šādus izteikumus.
"Domāju, ka šādiem savstarpējiem izteikumiem būs nopietnas konsekvences. Ļoti ceru, ka situāciju izdosies atrisināt tepat uz vietas un no tās necietīs Latvijas paviljona darbība "World Expo 2010". Ekonomikas ministrija darīs visu iespējamo, lai paviljona darbs netiktu traucēts," skaidroja Kampars.
"Abu pušu pārmetumi, kuras puses ir izteikušas viens otram, ir ļoti smagi un nedrīkst tikt atstāti bez ievērības, tāpēc esmu vērsies KNAB ar lūgumu tos izvērtēt pēc būtības. Tāpat esmu lūdzis gan Ozolam, gan Beitānam iesniegt arī man viņu rīcībā esošo informāciju, balstoties uz kuru viņi izsaka viens otram šādus pārmetumus, jo par šādām lietām dzirdu pirmo reizi. Šī informācija ir šokējoša," atzīst Kampars.
Ministrs arī aicina nejaukt divas lietas – Latvijas paviljona izveide "Expo" Šanhajā un par Eiropas naudu veidots projekts Jelgavā.
Savukārt par problēmām projekta īstenošanā Jelgavā ministrs līdz šim nav bijis informēts un ir lūdzis par to informāciju.
Jau ziņots, ka Ozolam, kurš par "Aerodium" darbībām vērsies pie likumsargiem, esot rakstiski pierādījumi, ka uzņēmums iesaistīts lielu līdzekļu izšķērdēšanā, saņemot 2,5 miljonu latu finansējumu, lai Jelgavā uzceltu apjoma ziņā līdzīgu paviljonu kā Šanhajā, taču tas neesot izdarīts. Projektā valsts ieguldījums bijis 1,5 miljoni latu.
Ozols arī apstiprināja, ka atkāpies no Latvijas projekta vadīšanas "Expo". Ozols šādu lēmumu pieņēmis saistībā ar iespējamo interešu konfliktu, ko lūdzis izvērtēt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Savukārt,Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) izsaka nožēlu par konfliktsituāciju starp "Aerodium" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un izskanējušajiem pārmetumiem par ES līdzekļu izkrāpšanu vēja tuneļa būvniecībai Jelgavā, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.
Kā atzīst Rāviņš, nepatīkami, ka konfliktsituācija ir izveidojusies starp sadarbības partneriem - uzņēmējiem un valsts aģentūru, kas izveidota ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un veicināt investīciju piesaisti.
Rāviņš atzīst, ka 2008. gadā Jelgavā ekspluatācijā nodota vēja tuneļa būvniecības 1. kārta - administratīvās telpas. Tunelis ir ticis darbināts, taču tehnisku problēmu dēļ tas nav nodots ekspluatācijā.
"Vēja tunelis ir iekļauts mūsu pilsētas plānos, kas saistīti ar tūrisma attīstību, sportistu un NBS personāla apmācības iespējām. Pašlaik Jelgavā noris Lielupes labā krasta sakārtošana, kur paredzēta arī atpūtas zona. Tajā lieliski iederētos arī vēja tunelis," teica Rāviņš.
Viņš cer, ka pēc dalības izstādē "World Expo 2010" objekts tiks nodots ekspluatācijā.