Bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija rosina to reorganizēt par Nacionālās atmiņas institūtu vai arī nodibināt šādu institūtu līdz šī gada 31.decembrim, izriet no komisijas sagatavotā un Saeimas Juridiskajai komisijai nosūtītā likumprojekta "Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums" (Atklātības likums).
Komisija rosina izveidot Nacionālās atmiņas institūts, kas būtu valsts zinātniskā institūcija okupāciju dokumentu, sevišķi VDK dokumentu izpētei.
Komisija rosina izveidot Nacionālās atmiņas institūts, kas būtu valsts zinātniskā institūcija okupāciju dokumentu, sevišķi VDK dokumentu izpētei.
Likumprojekts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrs reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienai sniedz publisku ziņojumu Saeimas plenārsēdes laikā par Latvijas vēstures pētniecības rezultātiem iepriekšējā gada laikā, sevišķu vērību pievēršot okupāciju dokumentu izpētei.
Tas arī paredz, ka VDK dokumentu digitalizācijas un publikācijas tiešsaistē prioritāti kārtējā gadā nosaka, vadoties pēc Nacionālās atmiņas institūta atzinuma, ko sniedz reizi gadā.
Jau vēstīts, ka komisija ir sagatavojusi priekšlikumus likumprojekta "Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums" (Atklātības likums) un Ministru kabineta rīkojuma projekta veidā, aģentūru LETA informēja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris. Tie nosūtīti Saeimas Juridiskajai komisijai. Priekšlikumus komisija pieņēmusi 30. un 31.maijā, bet likumprojektu veidojis komisijas loceklis, zvērināts advokāts Linards Muciņš.
Komisija rekomendē VDK dokumentus pakāpeniski digitalizēt un publicēt tiešsaistē ne vēlāk kā līdz 2028.gada 4.maijam, kā arī to darīt noteiktā secībā, vadoties pēc Nacionālās atmiņas institūta atzinuma.
VDK dokumenti tiktu publicēti tiešsaistē Nacionālā arhīva tīmekļa vietnē. Likumprojekts nosaka, ka publikācijai jābūt neitrālai, sniedzot ziņas par dokumenta rekvizītiem un šī dokumenta izcelsmi un oriģināla atrašanās vietu atbilstoši vispārpieņemtajiem arheogrāfijas principiem.
Paredzēts, ka dokumentu digitalizācijas un publikācijas tiešsaistē prioritāti kārtējā gadā noteiks, vadoties pēc Nacionālās atmiņas institūta atzinuma, ko tas sniegs reizi gadā. Vienlaikus, nosakot 2018.gada un 2019.gada prioritātes, noteiktām dokumentu grupām komisija rekomendē konkrētus termiņus, agrākais no tiem ir šī gada 23.augusts.
Likumprojekts arī paredz, ka okupāciju dokumentu pētniecību var veikt jebkura fiziska persona pati pēc savas iniciatīvas vai arī augstskolas, zinātniskās institūcijas, plašsaziņas līdzekļa, izdevēja, biedrības vai nodibinājuma uzdevumā.