Nav zināms, par kādiem tieši juridiskiem pakalpojumiem advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus saņēma tik lielu atalgojumu, taču pērn viņš nopelnīja pusotru miljonu eiro, septiņkāršojot savus iepriekšējā gada ienākumus. Viņa slepkavība spēcīgi saviļņojusi maksātnespējas politiskos ūdeņus, jo tiek uzskatīta par sliktu zīmi dzīvi palikušajiem.
Trešdien, kad Bunku noslepkavoja, Valsts prezidents Raimonds Vējonis sasauca Nacionālās drošības padomes sēdi. Kas tajā runāts, ir valsts noslēpums. Droši vien - kā no līdzīga likteņa paglābt citus maksātnespējas administratorus un uzņēmumu likvidatorus. Pēc sēdes prezidents izplatīja šādu paziņojumu: «Latvija ir tiesiska valsts, kur šāds notikums, kad gaišā dienas laikā brutāli, izmantojot šaujamieroci, tiek noslepkavots cilvēks un apdraudēta apkārtējo cilvēku drošība, ir ārkārtējs. Šāda rīcība ir nepieļaujama un netiks tolerēta. Esmu pārliecināts, ka mūsu tiesībsargājošās iestādes spēs profesionāli izmeklēt šo slepkavību un saukt vainīgos pie atbildības.»
Drošības dienesti apsolījuši darīt visu, lai slepkavība tiktu pēc iespējas ātrāk izmeklēta.
Neveselīgas peldes naudā
Pilnīgi noteikti viens no izpētes vērtiem pavedieniem lietā ir Mārtiņa Bunkus labklājības avoti. Iespējams, viņu nošāva tā pusotra miljona dēļ, ko viņš nopelnīja pērn, bet vēl ticamāk - tās naudas dēļ, ko vēl tikai grasījās iekasēt šogad.
Valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka lielāko ienākumu daļu viņš pērn nopelnījis nevis kā maksātnespējas administrators, bet no advokāta profesionālās darbības - 1 476 877 eiro. Vēl nelaiķim ir ļoti lieli uzkrājumi bankā Luminor Bank AS - 1 505 011 eiro. Ir arī vairāki parādi aptuveni pusmiljona vērtībā, un vēl kādam ir izsniegts aizdevums - vairāk nekā 1,3 miljoni eiro. Īpašumā un kopīpašumā Bunkum pieder seši nekustamie īpašumi Rīgā un Mārupē, bet lietošanā - tas pats Range Rover, pie kura stūres viņu novaktēja algotie slepkavas. Maksātnespējas administrators varēja peldēties naudā, jautājums - par ko viņam tādu maksāja un par ko viņu novāca.
Neatkarīgā vakar jau publicēja divas publiskajā apritē esošas versijas par nozieguma iemesliem. Viena saistīta ar administratoru centieniem neļaut bankai ABLV Bank pašlikvidēties, otra ar Trasta komercbankas maksātnespējas procesu.
Mafija paliek mafija
Bunkus ģimenes labklājības kritiķi tālu nav jāmeklē. Piemēram, portāls Puaro ir pārpublicējis divus gadus vecu portāla Pietiek.com interviju ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku Mihailu Uļmanu. Tajā viņš pastāstīja par brāļu Bunku shēmām, no kurām pats bija cietis. Viens brālis - Kaspars Bunkus - tobrīd strādāja augstā amatā VID un otram brālim - maksātnespējas administratoram Mārtiņam Bunkum palīdzēja kļūt arvien bagātākam.
«Es nevaru teikt, ka Mārtiņš Kasparam dod naudu. Es to nezinu. Bet tas, ka, pateicoties Kasparam, Mārtiņš kļūst arvien bagātāks, tas ir fakts. Viņš ir jauns puisis, viņam ir nenormāli dārgas mašīnas, glauns mājoklis. Ir skaidrs, ka godīgā ceļā to nevar nopelnīt. Mēs esam pieauguši cilvēki, ne bērni. Tas taču ir saprotams.» Tā toreiz vēstīja uzņēmējs Mihails Uļmans.
Ikviens administratora iznīcināts uzņēmums, ikviens atņemts nekustamais īpašums un naudas piesavināšanās gadījums var kalpot par iemeslu ienaidam. Vēl viena versija, ko izmeklētāji, visticamāk, pārbaudīs, ir saistīta ar kādu Latvijas būvkompāniju, uzmestu Krievijas biznesmeni un sev par labu sashēmotiem dzīvokļiem. Kaut gan salīdzinājumā ar stāstu par Trasta komercbankas likvidāciju, kurā administratori ievāca neprātīgu ražu, šī šķiet daudz par sīku. Jāpieļauj arī, ka šādu dažādu versiju parādīšanās var izrādīties rēķinu kārtošana citu administratoru rebēs. Mafija paliek mafija.
Situācija kopumā uzlabojusies
Politiskā atbildība par maksātnespējas procesa norisi gulstas uz Nacionālo apvienību un tās vadīto Tieslietu ministriju. Vakar tā dalījās starptautisku ekspertu atzinīgajos vārdos par maksātnespējas uzraudzības reformu.
Eiropas Komisija secinājusi, ka «normatīvais regulējums ir pārstrādāts».
ES Padome norādījusi, ka «ievērojami nostiprināts maksātnespējas procesa regulējums». Ārvalstu investoru padome Latvijā atzīst, ka «situācija kopumā ir uzlabojusies». Bet Starptautiskais Valūtas fonds šobrīd veic Latvijas maksātnespējas tiesiskā regulējuma novērtējumu, un «sākotnējais ekspertu viedoklis liecina par uzsākto reformu pareizību». Eksperti no Latvijas gan aizbrauca 18. maijā un jaunāko pavērsienu maksātnespējas procesa administratoru dzīvē palaida garām.