Bērni jāpieskata arī autobusā
Līdz ar skolas sezonas beigām mainās skolasbērnu un arī bērnudārznieku pārvietošanās maršruti sabiedriskajā transportā. Svarīgi ir viņus ceļā nepazaudēt, un tikpat svarīgi – pazaudētos atrast.
Autotransporta direkcijai ir līgumi ar 27 pasažieru pārvadātājiem, ieskaitot Pasažieru vilcienu. Tie ir līdz pat 5500 reisiem katru dienu. Aptuveni 1200 autobusu 1060 maršrutos vadā lielus un mazus pasažierus. Bet par mazajiem jārūpējas īpaši. Direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš stāsta, ka bērnu pārvadāšana sabiedriskajā transportā ir ļoti precīzi atrunāta normatīvajos aktos. Tomēr katru gadu vairākas reizes pārvadātājiem tiek atgādināta šī kārtība un instruēti šoferi.
Kristiāns Godiņš skaidro, ka līdz pat 25% maršrutu ir pakārtoti skolu vajadzībām.
Pirmsskolas vecuma bērni sabiedriskajā transportā drīkst braukt bez maksas, taču viņi nedrīkst atrasties autobusā vieni paši bez pavadoņa. Un šim pavadonim, kam vecāki uztic bērniņu, jābūt vismaz 13 gadu vecam. Kas jādara autobusa šoferim, ja durvīs tomēr stāv maziņš braukt gribētājs? Bez pavadoņa viņu nedrīkst uzņemt. Tomēr nav arī tā, ka jācērt durvis ciet degungalā. Mazu bērnu bez pieskatīšanas vispār nedrīkst atstāt. Jāsauc policijas ekipāža. Tad autobuss varēs braukt tālāk, un šādā situācijā par autobusa kavēšanos šoferi neviens nesodīs.
Citādi ir ar skolas vecuma bērniem. Viņi tiek uzskatīti par patstāvīgākiem, pavadonis nav nepieciešams. Taču ir nepieciešama braukšanas biļete, ko vairākumā gadījumu bērniem apmaksā pašvaldības. Un te būtisks nosacījums šoferiem un biļešu kontrolieriem - bērnu līdz 15 gadu vecumam izsēdināt no sabiedriskā transporta nedrīkst, pat ja viņam nav braukšanas biļetes. Gadījumi ir visādi. Sajauc maršrutus, palaiž garām pieturu. Mazākiem pasažieriem šoferi gan cenšoties pasekot līdzi - lielākajai daļai taču arī pašiem savi bērni. Visiem pieaugušajiem tā bija briesmīga mācība, kad pērn Liepājas pusē mazs puika sajauca pieturas, maršrutus, nepareizi aizbrauca. Bija cilvēki, kas varēja viņu uzrunāt, bet to neizdarīja. Pēc dažām dienām viņu atrada noklīdušu un mirušu mežā. Šis, protams, bija ārkārtējs gadījums, traģisku sakritību virkne. Bet arī atgādinājums, ka par saviem bērniem primāri atbildīgi ir vecāki, ģimene, un tikai tad šoferis vai policists. Bērnam ir jāpaskaidro, kā ir jāuzvedas sabiedriskajā transportā, kā jārīkojas, ja noticis kas neparedzēts. Tāds apmulsis un nepareizajā autobusā iekāpis astoņgadnieks nekādā ziņā nedrīkst izkāpt svešā vietā. Noteikti jāzvana mammai, tētim. Ja telefona nav, jāvēršas pie autobusa vadītāja. Tas noteikti būs labāk, nekā nokļūt nepazīstamā pieturā, kur nākamais autobus tikpat labi pienāks tikai nākamajā dienā. Ja vēl ziema - situācija var izvērsties ļoti slikti. Protams, šoferis ir autobusā aizņemtākā persona. Ja bērns kopā ar citiem pasažieriem iekāpj pa aizmugurējām durvīm, viņš var arī nepamanīt, ka ar mazo kaut kas nav kārtībā. Tāpēc arī citiem pieaugušajiem ir vērts veltīt bērnam nelielu uzmanību - ja nu kāda ķibele gadījusies.
Sākoties vasarai, satiksmes maršrutos notiek lielas izmaiņas. Kristiāns Godiņš skaidro, ka līdz pat 25% maršrutu ir pakārtoti skolu vajadzībām. Vietējās nozīmes maršrutos pārvadājumi sarūk, starppilsētu daļā pieaug, un arī vilcieniem daudz vairāk pasažieru - sevišķi Jūrmalas virzienā. Vasarā notiek daudzi lieli pasākumi, sabiedriskajā transportā pārvietojas lielas cilvēku plūsmas. Mazākie braucēji tāpēc jāpieskata, it īpaši, ja šķiet, ka viņš ir patstāvīgai ceļošanai vēl par mazu.