Izdienas pensijas – tērē miljonus, sakārtot nevar
Valsts kontrole atkārtoti vērš atbildīgo iestāžu un politiķu uzmanību izdienas pensiju jautājumam, taču vēlmes un ieinteresētības to risināt nav. Daudzos gadījumos izdienas pensija ir nevis nodrošinājums brīdī, kad persona nevar turpināt darbu un savu profesionālo karjeru, bet otrs, stabils papildu ienākuma avots. Valsts kontrole izpētījusi, ka 70 procenti pēc aiziešanas izdienas pensijā turpina strādāt un liela daļa – tādā pašā darba pozīcijā.
Valsts kontrole nupat izvērtējusi valsts iestāžu gada atskaites un paralēli dažādiem secinājumiem atkārtoti uzdūrusies izdienas pensijām, turklāt konkrētam gadījumam, kas kontrolierus rosināja domāt, vai vēlmē saņemt izdienas pensiju valsts amatpersonas ir rīkojušās likumīgi. Konstatētais fakts arī licis Valsts kontrolei uzdot jautājumu - kāpēc izdienas pensiju sistēma joprojām ir nesakārtota un kāpēc jautājums, par ko Valsts kontrole pērn veica apjomīgu pētījumu un kura datus iesniedza Saeimā, visticamāk, ir kaut iestrēdzis.
Izdienas pensija vidēji ir arī augstāka nekā vecuma pensija, jo tās aprēķināšanai ir pilnīgi cita kārtība.
«Izdienas pensiju sistēma paredz, ka cilvēks saņem šo pensiju, jo, sasniedzis pensijas vecumu, nespēs turpināt darbu konkrētajā jomā,» saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Tomēr Valsts kontrole secinājusi, ka vairāk nekā 70 procenti izdienas pensiju saņēmēju turpina strādāt. Konkrētais gadījums, ko izvērtēs arī tiesībsargājošās iestādes, konstatēts iekšlietu nozarē. Pētot ministriju atskaites, atklājies: lai tikai saņemtu izdienas pensiju kopā ar darba algu, pretlikumīgi mainīti darba nosacījumi. Proti, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta padotības iestādes Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram ir prettiesiski radīta iespēja (amats pārveidots uz civilu) vienlaikus ar atalgojumu par amata pildīšanu saņemt arī izdienas pensiju. Vairāku gadu laikā personai izmaksāta pensija 171 836 eiro. «Šis gadījums pierāda, ka izdienas pensijas saņēmējs var iekļauties darba tirgū, personai nav bijusi nepieciešamība pārkvalificēties, persona turpina darbu pēc izdienas pensijas piešķiršanas un turpina strādāt bez pārtraukuma. Tas nozīmē, ka izdienas pensija ir tikai papildu ienākumu avots par iepriekš konkrētajā profesijā nostrādāto laiku,» norāda valsts kontroliere.
Ekrānšāviņš no avīzes
Izdienas pensijas kopumā ir jautājums, kas netiek risināts, uzskata E. Krūmiņa, un ne tikai iekšlietu jomā, kur izdienas pensijas saņem arī lietveži un grāmatveži. «2017. gadā revīzijā par valsts pensijām secinājām, ka izdienas pensiju sistēma ir nopietni jāpārskata, jo tās sākotnējais mērķis - nodrošināt ienākumu kompensāciju cilvēkiem, kuri, sasniedzot noteiktu vecumu, nespēj turpināt darbu - nedarbojas atbilstoši. 70 procenti šo cilvēku turpina strādāt un nereti tajās pašās pozīcijās, kurās pirms tam,» saka E. Krūmiņa. Izdienas pensiju sākotnējais mērķis - garantēt sociālo nodrošinājumu tajās profesijās, amatos vai dienestos strādājošajiem, kuri pēc noteikta laika nostrādāšanas nevar turpināt darbu profesionālo iemaņu zuduma vai sociālās bīstamības dēļ - ir novecojis. To pierāda fakts, ka izdienas pensijas saņem cilvēki, kuri nav strādājuši operatīvo darbu vai kādu citu darbu, kur ir objektīvi apstākļi, kāpēc nav iespējams, sasniedzot noteiktu vecumu, strādāt šajā amatā. Valsts kontrole atgādina, ka izdienas pensijām tiek izlietoti lieli valsts budžeta līdzekļi - gadā vairāk nekā 60 miljoni eiro, tāpēc arī no budžeta viedokļa šis jautājums ir jāsakārto. Otrkārt, jāpārskata tiesības saņemt izdienas pensijas, jo, «jūs man piekritīsiet, arī es un jūs vēlētos izdienas pensiju saņemt», ironiski piebilda valsts kontroliere. Valsts kontrole ziņojumu par izdienas pensijām iesniegusi Saeimā, taču pagaidām šis jautājums nav risināts.
Izdienas pensijas dažādās nozarēs piešķir un aprēķina dažādi, taču vidējais izdienas pensionēšanās vecums ir 50 gadi (parastajā kārtībā pensijā var doties 63 gadu vecumā), izdienas pensija vidēji ir arī augstāka nekā vecuma pensija, jo tās aprēķināšanai ir pilnīgi cita kārtība. Līdz šim nevienam labklājības ministram nav izdevies apstiprināt valdībā izdienas pensiju reformu.