Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus, veidojot kopbudžetā pārpalikumu 239,9 miljonu eiro apmērā, kas bija par 69,2 miljoniem eiro lielāks nekā pērn pirmo četru mēnešu periodā, informē Finanšu ministrija.
Pārpalikums veidojies gan valsts konsolidētajā kopbudžetā - 160,1 miljona eiro apmērā, gan arī pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā - 79,9 miljonu eiro apmērā.
Ministrijā informēja, ka kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada pirmajos četros mēnešos veidoja 3,46 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, ir pieaugums par 10,5% jeb 329,3 miljoniem eiro, savukārt kopbudžeta izdevumi pirmajos četros mēnešos bija 3,22 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir pieaugums par 8,8% jeb 260,1 miljonu eiro.
Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus, veidojot kopbudžetā pārpalikumu 239,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,2 miljoniem eiro vairāk nekā pērn pirmajos četros mēnešos. Pārpalikums veidojies gan valsts konsolidētajā kopbudžetā - 160,1 miljona eiro apmērā, gan arī pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā - 79,9 miljonu eiro apmērā.
Ministrijā atzīmēja, ka salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums palielinājies par 92,4 miljoniem eiro, ko noteica nozīmīgais ārvalstu finanšu palīdzības un nodokļu ieņēmumu kāpums. Savukārt pašvaldību konsolidētā kopbudžeta pārpalikums, salīdzinot ar 2017.gada pirmajiem četriem mēnešiem, samazinājies par 23,2 miljoniem eiro, ko ietekmēja salīdzinoši nelielais nodokļu ieņēmumu kāpums (par 1,4%) un izdevumu pieaugums pašvaldību pamatfunkciju nodrošināšanai (par 6,5%).
"Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas iestrādāti Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021.gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā, pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas, prognozēts 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 271,8 miljoni eiro," atzīmēja FM.
Ministrijā norādīja, ka kopbudžeta ieņēmumos gada pirmajos četros mēnešos vērojamais būtiskais pieaugums saistāms ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas rezultātā pieaugošām atmaksām no Eiropas Komisijas. Tāpat, pieaugot darba samaksai, tirdzniecības apmēriem un ekonomikai kopumā, pēdējos gados augstākais pieaugumu temps vērojams arī nodokļu ieņēmumos.
FM informēja, ka nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos palielinājušies par 8,7% jeb 216,5 miljoniem eiro, savukārt ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumiem bijis kāpums par 27,1% jeb 101,8 miljoniem eiro. Nozīmīgākais palielinājums bijis sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem - par 14,3% jeb 99,2 miljoniem eiro, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem - par 8,3% jeb 54,9 miljoniem eiro, kā arī akcīzes nodokļa ieņēmumiem - par 12,2% jeb 33,3 miljoniem eiro.
"Neskatoties uz augsto ieņēmumu līmeni, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ieņēmumi šogad četros mēnešos bijuši zem plānotā. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns janvārī-aprīlī ir izpildīts par 98,8% un ieņēmumi bija par 33,3 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots," informēja ministrijā, norādot uz PVN ieņēmumu plāna neizpildi par 3,5% jeb 26,2 miljoniem eiro, ko ietekmē augstais PVN atmaksu apmērs 2018.gada janvārī. To savukārt sekmēja izmaiņas likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", samazinot atmaksas termiņus pārmaksai, kam neizpildās tūlītējas atmaksas nosacījumi. Atmaksu kāpums ietekmēja arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) plāna neizpildi.
Savukārt IIN plāna neizpilde bija 2,8% jeb 14,4 miljoni eiro, bet IIN atmaksas šā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, bija par 54,1% lielākas. Augstākie virsplāna ieņēmumi bija uzņēmumu ienākuma nodoklim, plānu pārsniedzot par 3,8% jeb 5,5 miljoniem eiro, kamēr pārējiem lielākajiem nodokļiem novirzes no plāna bija vērojamas mazākā apmērā.
Ministrijā pavēstīja, ka pieaugušas subsīdijas elektroenerģijas lietotāju atbalstam, ierobežojot obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumus nākotnē - par 59,8 miljoniem eiro. Tāpat palielinājums vērojams subsīdiju izdevumos veselības nozarei, tostarp kompensējamo medikamentu apmaksai.
FM norādīja uz kapitālo izdevumu pieaugumu, kas palielinājušies par 23,2% jeb 33,1 miljonu eiro. Kapitālie izdevumi galvenokārt pieauguši pašvaldību līmenī, kas skaidrojams ar aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu. Tāpat FM norādīja uz izdevumu kāpumu iemaksām ES budžetā, kas palielinājušās par 25,5% jeb 17,1 miljonu eiro, kā arī atlīdzībai un precēm un pakalpojumiem - attiecīgi par 5,9% jeb 39 miljoniem eiro un par 5,4% jeb 21,8 miljoniem eiro, lielākoties pašvaldību līmenī.
Izdevumi sociālajiem pabalstiem šogad pirmajos četros mēnešos palielinājušies par 4,7% jeb 45,7 miljoniem eiro. Pensiju izdevumiem vērojams kāpums 4% apmērā jeb par 27 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2017.gada pirmajiem četriem mēnešiem, savukārt pārējo sociālo pabalstu izdevumi pieauguši par 6,1% jeb 18,7 miljoniem eiro.
"Pieaugot ekonomiskai aktivitātei un samazinoties bezdarba līmenim, izdevumi bezdarbnieku pabalstiem katrā no šā gada pirmajiem mēnešiem bija zemāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā un janvārī-aprīlī kopā bija par 1,8 miljoniem eiro jeb 4,3% zemāki nekā pērn četru mēnešu periodā. Turpretī kāpums vērojams izdevumiem ģimenes valsts pabalstiem sakarā ar piemaksu par otro un nākamajiem bērniem ģimenē, kā arī izdevumiem slimības pabalstiem, ko nosaka pieaugošā apdrošināšanas iemaksu alga valstī," atzina FM.