OIK elektrības maksājumā samazināsies - NRA pēta, uz kā rēķina

© F64

Lēmums no 1. jūlija samazināt elektrības kopējās cenas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) lielumu par 27,8% izskatās labi, lai gan elektrības patērētāju ieguvumi no šā lēmuma būs niecīgi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi OIK komponentes samazinājumu no 25,79 eiro līdz 22,68 eiro par megavatstundu (MWh). Starpība starp abām nosauktajām cenām ir tikai 3,11 eiro. OIK samazinājums un tā procentuālais novērtējums ņemts no SPRK paziņojuma, kas 23. maijā tika ievietots iestādes mājaslapā. Tas nedod skaidrību, attiecībā pret ko 3,11 eiro esot 27,8%. Iestādes preses pārstāve Ieva Bethere vakar atteicās sniegt paskaidrojumus par iestādes paziņojumu.

3,11 eiro ir nepamanāms lielums attiecībā pret elektrības gala cenu. Nord Pool dati rāda, ka elektrības biržas cena Latvijai, piemēram, šodien noteikta 52,25 eiro par MWh, bet šī cena mēdz svārstīties un 16. maijā bija pat uzsvārstījusies pāri 100 eiro robežlīnijai. Pēc tam elektrības biržas cenai nākas pieskaitīt elektrības pārvades un sadales tarifus, OIK un nodokļus, nonākot līdz summai, kurā 3,11 eiro vairāk vai mazāk nenozīmē praktiski neko.

Elektrības privātie patērētāji saņems vai nu par pāris eirocentiem mēnesī zemākus rēķinus par elektrību, vai tikai paskaidrojumu, ka citu iemeslu dēļ pieaugušie rēķini ir auguši lēnāk, nekā būtu auguši bez OIK samazinājuma. Lielajiem elektrības patērētājiem tomēr arī tagadējais OIK samazinājums būs jūtams un izdevīgs.

Ekonomikas ministrijas preses pārstāve Evita Urpena atklāja Neatkarīgajai, cik daudz valsts ir bijusi gatava piemaksāt, lai izrādītu savu labvēlību iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ja valstij nevajadzētu par SPRK lēmuma sekām maksāt, tad nebūtu skaidrs, kāpēc valsts iestāde SPRK nesamazināja OIK līdz nullei.

Nekādi brīnumi OIK samazināšanā nav notikuši.

Visu Latvijas patērētāju kopējais rēķins tiks samazināts par 78,9 miljoniem eiro, kurus valsts paņems no sava uzņēmuma Latvenergo 2017. gada peļņas. Vienlaicīgi tiek izpildīts arī solījums pārdalīt elektrības izmaksas starp patērētājiem, mazliet samazinot cenu mazajiem patērētājiem un mazliet palielinot - lielajiem. Savukārt no Latvenergo paņemtā nauda nodrošinās lozungu, ka OIK tiek samazināts pilnīgi visiem patērētājiem. OIK samazināšana lielajiem patērētājiem pavisam nesen jau ir notikusi, izlietojot 262 miljonus eiro no Latvenergo uzkrājumiem.

Tomēr nav Latvenergo tik pasakaini bagāts, lai uz tā rēķina valsts pārņemtu visas OIK izmaksu segšanas. Viens no Latvenergo naudas avotiem ir OIK saņemšana par lielo gāzes elektrostaciju darbināšanu. Ja OIK samazina, tad Latvenergo nonāk mazāk naudas OIK samazināšanai, tāpēc turpināt OIK samazināšanu uz Latvenergo rēķina tālāk vairs nebūtu iespējams. OIK samazināšanas sekas būtu arī draudi siltuma tarifu pieaugumam Rīgā un vēl citās pilsētās, kur gan Latvenergo, gan citu elektrības un siltuma ražotāju iegūtā siltumenerģijas palētinājums atbilst turpat iegūtās elektrības sadārdzinājumam.

Ekonomikas ministrijā pastāv darba grupa, kuras oficiālais uzdevums ir sagatavot priekšlikumus OIK sistēmas atcelšanai. Tās statusu nodrošina grupas izveidošana ar valdības 17. aprīļa lēmumu un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena iecelšana par grupas vadītāju. Tagadējam lēmumam kaut mikroskopiski un hipotētiski samazināt elektrības cenu jāliecina par valdošo partiju apņēmību kaut vai tikai samazināt OIK. Tomēr jāatzīmē, ka tikai īsam laikam derīgais priekšlikums, izmantot šim mērķim Latvenergo naudu, bija izdomāts jau pirms grupas izveidošanas. Ir bijuši mēģinājumi samazināt OIK maksājumus dažām lietotāju grupām uz citu grupu rēķina, bet šie mēģinājumi izraisījuši tikai skandālus. Tagadējai darba grupai jāatrod tāds veids vai veidi OIK samazināšanai, lai tie neizraisītu sabiedrības un uzņēmēju sašutumu, tiesāšanos vai varbūt pat traucējumus elektrības un siltuma apgādē. Grupa tika izveidota ar solījumu atrast veidu OIK likvidēšanai, bet grupas darba grafiks izveidots tāds, lai tajā izstrādātajiem priekšlikumiem, ja darba grupa vispār līdz tādiem nonāks, nebūtu nekādu juridiski saistošu seku pirms 13. Saeimas vēlēšanām šā gada 6. oktobrī. Pēc tām par OIK atcelšanas solījumu varēsim aizmirst.



Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais