Vai par nozagtu ievārījuma burku jāiet cietumā?

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Sabiedrībā teju kā anekdote tika uztverta nesenā ziņa par vīrieti, kurš kioskā nozaga 15 izklaides žurnālu un iesēdās par to uz pusotru mēnesi cietumā. Tieslietu ministrija ir aktualizējusi jautājumu par sīko noziedzīgo nodarījumu dekriminalizāciju.

Likt ievārījuma zagli cietumā, riskējot jaunu cilvēku padarīt par profesionālu noziedznieku, vai aizsūtīt viņu ielas slaucīt - dzīves pārdomāšanai? Lietuva izšķīrusies par labu otram variantam.

Kā vēsta valsts oficiālais izdevums LV portāls, mazāk smago noziegumu skaitam ir tendence augt, un pērn reģistrēti 11 485 šādi noziegumi - zādzības, krāpšanas, piesavināšanās nelielā apmērā. Prokuratūras gada pārskata sanāksmē ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzina, ka šīs lietas prasa nesamērīgus policijas resursus. Lietuva daļēji šos noziegumus dekriminalizējusi, ieviešot 112 eiro slieksni, un par mazu zādzību kaimiņos piemēro sabiedrisko darbu, naudas sodu vai administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm.

Kāda zaglīga dāma vienkārši novilkusi blūzi - skaidrs, ka veikalnieks no tāda publiska kailuma samulsa

Latvija savukārt grasās vispār atteikties no tāda soda veida kā administratīvais arests. Neatkarīgā vēstīja, ka šī iecere attiektos arī uz dzērājšoferiem.

Laukā no kabinetiem!

Tātad - ko darīt ar ievārījuma zagli? Ja nodarījums tiek dekriminalizēts, kaut kā viņš tomēr jāpārmāca. Kādam jāsaraksta administratīvā pārkāpuma protokols, jāpiemēro sods, jāpieskata tā izpilde. Vakar par šiem jautājumiem tika spriests Tieslietu ministrijas apvienotajā darba grupā par sīko noziedzīgo nodarījumu dekriminalizāciju.

Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka skaidro, ka galvenais ieguvums no dekriminalizācijas būtu Kriminālpolicijas atslogošana no mazsvarīgām lietām, kā arī noziedzības statistikas uzlabošana. Turpmāk ar ievārījuma zagļiem varētu nodarboties iecirkņa inspektori vai patruļpolicija. Ar nepilngadīgajiem attiecīgi nepilngadīgo lietu inspektori.

Vispār ierosinājums nācis no iekšlietu sistēmas, turklāt jau pirms desmit gadiem, kad krīzes apstākļos būtiski samazinājās algu fonds un līdz ar to arī darbinieku skaits. Toreizējā ministre Linda Mūrniece skaidroja: «Policistiem ir jābūt uz ielām un jārada sabiedrībai drošības apziņa, nevis jāsēž kabinetos un jāraksta papīri par maznozīmīgām lietām!»

Galvenais - ātri un nenovēršami

Taču iecere neizdevās. To it kā noairēja tirgotāji, kas krīzes apstākļos ļoti cieta no veikalu zagļiem. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs savai cunftei veltītus pārmetumus gan noraida - bodniekiem ir vienalga, vai zaglis tiek sodīts pēc kriminālprocesa vai administratīvā kodeksa normām. Lai juridiskie teorētiķi izlemj, kuru ceļu iet. Galvenais, lai sods būtu ātrs un neizbēgams. Kā Vācijā, kur lēmums tiek pieņemts 24 stundu laikā pēc zagļa pieķeršanas. Vai Norvēģijā, kur ir noteikta uzkrājoša summa, pēc kuras sasniegšanas zagļa nodarītais kaitējums tiek atzīts par būtisku. Bet pie mums nekāda vainas uzkrāšana nenotiek, un zagļiem nav bail ne no policijas, ne tiesas. Policija ķēpāsies ar kriminālprocesu un kaudzi dokumentu, bet tiesa vairākumā gadījumu tāpat palaidīs, jo nodarījums nebūtisks un kopā tos neskaita. Zagļu nekaunība esot briesmīga. Pieķerti pat nesatraucas. Kāda zaglīga dāma vienkārši novilkusi blūzi - skaidrs, ka veikalnieks no tāda publiska kailuma samulsa. Palaida vaļā.

Zog pat suns

Arī Valsts policijas mājaslapā atrodami krāšņi piemēri. Piemēram, divi tipi uzreiz pēc darbalaika beigām ielauzušies kādā Zolitūdes veikalā. «Iekļūstot veikalā, viņi devās pie alkoholisko dzērienu plauktiem. Pa ceļam uz galamērķi vīrieši padomājuši arī par savu trešo līdzgaitnieku - suni - un iedevuši tam kūpinātas vistas gabalu no veikala plaukta.» Taču videonovērošanas kamerā visus trīs uzdzīvotājus pamanīja veikala apsargs un izsauca policiju.

Veikalnieku pārstāvis Henriks Danusēvičs atgādina, ka iekšlietu resors divu gadu garumā pat apguvis Eiropas projektu naudu, pētot citu valstu pieredzi maznozīmīgu noziegumu apkarošanā. Būtu laiks likt galdā kādus taustāmus rezultātus, jo zagļi bodniekus patiesi nomocījuši.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais