Sākotnējie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas (ST) lēmumu par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei slimnīcai papildu būtu nepieciešams aptuveni viens miljons, sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
Pēc Ābola paustā, lēmums būtiski ietekmēs Bērnu slimnīcas darba organizāciju un būs nepieciešams arī papildu finansējums.
Viņš norādīja, ka slimnīca respektē Satversmes tiesas lēmumu un cer, ka tas stiprinās pacientu drošību slimnīcā, veicinot to, lai mediķi netiktu nodarbināti pāri normālā darba laikā noteiktajām stundām un neizdegtu darbavietā.
Pēc Ābola paustā, lēmums būtiski ietekmēs Bērnu slimnīcas darba organizāciju un būs nepieciešams arī papildu finansējums.
Ābols informēja, ka, piemēram, 2018.gada aprīlī Bērnu slimnīcā gandrīz 500 mediķu virs normālā darba laika nostrādāja vairāk kā 16 000 stundas. "Lai nodrošinātu pakalpojumu līdzšinējā apjomā, būs nepieciešams piesaistīt papildus darbiniekus vai apmaksāt nostrādātās virsstundas. Sākotnējie aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai Bērnu slimnīcā papildus būtu nepieciešams aptuveni viens miljons eiro," skaidroja slimnīcas vadītājs.
Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) uzdevusi slimnīcām sniegt informāciju par to, cik daudz mediķu tajās strādā virsstundas un, kādas ir iespējas ar esošajiem cilvēkresursiem nodrošināt pakalpojumus normālā darba laika ietvaros, otrdien pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem teica veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Pēc Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs teiktā, ST lēmuma ietekmē slimnīcām varētu nākties ierobežot piedāvāto pakalpojumu apjomu vai veicināt ārstu migrāciju no vienas darba vietas uz otru, lai kompensētu pašreizējo ārstniecības personāla iztrūkumu. "Vairāk speciālistu mēs nevaram Latvijā saražot. Mēs varam [piesaistīt] tikai tos, kas ir šeit pat (..) no viena kantora uz otru," sacīja Kalējs.
Viņš uzsvēra, ka valsts apņemšanās medicīnas personālam apmaksāt virsstundu darbu neatrisinās cilvēkresursu pieejamību, jo Darba likums nosaka, ka virsstundu apmērs nevar pārsniegt 40 stundas mēnesī.
ST atzinusi par Satversmei neatbilstošām normas, kas nosaka mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojumu. ST norādījusi, ka samaksai par šo darba laiku joprojām ir zemāka likme nekā samaksai par virsstundu darbu Darba likuma izpratnē. Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.