Streips paliek Skatā no malas

© f64

Pie Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Edgara Kota vakar devās raidījuma Skats no malas vadītājs Kārlis Streips, kuram bija jātaisnojas, kāpēc viņa vadītajā pārraidē ir bijusi politisko partiju vētīšana – labajos un sliktajos. E. Kots Neatkarīgajai atzīst, ka viņam nav nekādu juridisku iespēju lauzt līgumu ar K. Streipu, jo līdzšinējie pārkāpumi nav bijuši nozīmīgi.

"Mums bija darba saruna par LTV skatītāju sūdzībām saistībā ar raidījuma Skats no malas saturu. Pagaidām man nav juridisku iemeslu, lai lauztu šo autorlīgumu, kas ir noslēgts līdz gada beigām. K. Streips apņēmās, ka priekšvēlēšanu laikā sekos neitralitātes ievērošanai, un to arī darīs LTV atbildīgie pārstāvji," komentē LTV vadītājs.

Arī K. Streips atzīst, ka ir pārrunājuši dažādas sūdzības, kas lielākoties ir nākušas no Tautas partijas (TP). "Mēs runājām par to, kā tagad vēlēšanu laikā veidos raidījumu – ko drīkst un nedrīkst. Abpusēji jauka saruna," saka K. Streips un precizē, ka "valsts likums paredz aizliegumu aģitēt par vai pret. Man šīs ir ceturtās Saeimas vēlēšanas, pirms kurām saskaros ar dažādiem pārmetumiem".

TP pārstāve Sarmīte Kolāte arī vakar nosūtīja kārtējo sūdzību LTV vadībai par K. Streipa izteikumiem. Skata no malas vadītājs uzskata, ka tādā veidā TP demonstrē savu nepatiku pret viņa teikto.

Šonedēļ LTV ģenerāldirektors E. Kots nosūtīja vēstuli apvienībai Vienotība ar jautājumu, vai K. Streips ir apvienības biedrs, jo viņš ir redzams apvienības reklāmas rullītī. "Man tas bija pilnīgs jaunums. Esmu sazinājies ar partiju apvienību Vienotība un lūdzu izņemt mani no viņu priekšvēlēšanu reklāmas, jo atļauja par manu ievietošanu reklāmā nav lūgta," piebilst K. Streips.

Savukārt Vienotības sabiedrisko attiecību pārstāve Gunda Reire norāda, ka K. Streipa iekļaušana reklāmā ir sagadīšanās. "Kārlis Streips ir neatkarīgs žurnālists, un viņš nav nevienā no apvienības partijām. Ja viņš kā žurnālists ir piedalījies kādā masu pasākumā, kur paudis savu pilsonisko viedokli, tas nenorāda uz saistību ar kādu partiju," skaidro G. Reire.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais