Pētījums: Latvijas sievietes ir gatavas uzsākt savu biznesu

© F64

Pieaugusi Latvijas sieviešu vēlme un gatavība savam biznesam, liecina Amway jaunākais globālās uzņēmējdarbības pētījums (AGER 2018). AESI indeksa rādītājs sievietēm palielinājies līdz 47 punktiem (+5 salīdzinājumā ar AESI 2016), pie kam ievērojami pieaugusi tieši noturība pret sociālos spiedienu.

Salīdzinājumam vīrieši joprojām ir pārliecinātāki par savām spējām un noturīgāki pret sociālo spiedienu (AESI 2018 - 54 punkti), taču dzimumu atšķirībai ir tendence samazināties.


Salīdzinājumam vīrieši joprojām ir pārliecinātāki par savām spējām un noturīgāki pret sociālo spiedienu (AESI 2018 - 54 punkti), taču dzimumu atšķirībai ir tendence samazināties.


AGER 2018 pētījums, kas veikts jau astoto reizi, liecina - Latvijā vīriešiem ir izteiktāka vēlme kļūt par uzņēmējiem (54%) salīdzinājumā ar sievietēm (47%). Sievietes vairāk izsver un izvērtē, tikai 1/3 pauž gatavību sākt savu biznesu. Taču interesanti, ka pēdējo gadu laikā ievērojami augusi dāmu noturība pret sociālo spiedienu līdz 60% (AESI 2016 - 50%, AESI 2015 - 35%).

Latvijas sievietes bažīgas dara nestabila ekonomiskā situācija, neparedzama valsts nodokļu politika un neskaidra likumdošana. Tikai 19% no respondentēm uzskata, ka patlaban ir labvēlīga ekonomiskā situācija biznesa uzsākšanai, salīdzinājumam vīrieši ir nedaudz pozitīvāki šajā jautājumā (26%). Sievietes visbiežāk (38%) min, ka sākotnēji atbalsts būtu nepieciešams tieši biznesa administrēšanā - grāmatvedībā, atskaišu sagatavošanā, nodokļu aprēķināšanā.

"Mūsu sievietes kļūst pārliecinātākas par savām spējām uzņēmējdarbībā. No vienas puses pozitīvi, ka sieviešu spēja pretoties sabiedrības spiedienam pieaug. No otras puses - neskatoties uz formāli pozitīvo ekonomikas izaugsmes novērtējumu, sievietes sāk tam noticēt tikai tad, kas personīgi izjūt ekonomiskās situācijas uzlabojumu," saka Rīgas Ekonomikas augstskolas zinātniskais līdzstrādnieks un pētnieks Aivars Timofejevs.

Lai arī Latvijas sievietes savu biznesu redz vairāk uz peļņu orientētu, salīdzinājumā ar vīriešiem ievērojami lielāka daļa pauž vēlmi pēc sociāli orientētas uzņēmējdarbības (sievietes 34%, vīrieši 18%). Sievietes vēlas veidot savu biznesu pilsētā, sniedzot pakalpojumus un apkalpojot klientus personīgi nevis digitāli.


"Ļoti atzinīgi novērtējama sieviešu vēlme un gatavība iesaistīties sociālajā uzņēmējdarbībā. Tā noteikti būtu jāatbalsta, lai veidotos pēc iespējas vairāk jauni uzņēmumi šajā jomā, sniedzot pozitīvu pienesumu gan pašu, gan arī sabiedrības labsajūtas un labklājības veicināšanā," uzskata A.Timofejevs, papildinot, ka: "Brīdinājuma karodziņš būtu jāpaceļ, vērtējot sieviešu vēlmi ar klientiem komunicēt klātienē. Mūsdienās tieši pakalpojumu eksports ir uzskatāms par vienu no galvenajām iespējām, kas ļauj sasniegt ekonomisko izrāvienu. Savukārt nevēlēšanās pakalpojumus sniegt virtuāli digitālajā vidē ievērojami samazina izaugsmes un peļņas iespējas, ko nodrošina pakalpojumu eksports."

"Es vados pēc pārliecības - jākaļ dzelzs, kamēr karsta. Pērn pāris nedēļu laikā izveidoju zīmolu Kukuu - ražojam dažādus konditorejas izstrādājumus un pusfabrikātus klientu īpašiem svētkiem. Lai gan produkcijas klāsts joprojām tiek pilnveidots, galvenais bija sākt, lai spontāni radusies iedvesma nezaudētu aktualitāti, kā tas ir gadījies ar citām idejām iepriekš," stāsta zīmola Kukuu radītāja Sintija Zīriņa. "Bailes no nezināmā - administrācijas lietas un grāmatvedības jautājumi - drīzāk bija dzinulis, nevis bremzējošs faktors, jo uzskatu, ka katru dienu ir jāiemācās kas jauns. Tam palīdz arī doma, ka vismaz trīs cilvēku zvana attālumā būs kāds, kas sniegs padomu, ja netikšu galā saviem spēkiem un zināšanām. Ceru pirmo darbības gadu noslēgt ar vismaz četriem jauniem, kvalitatīviem produktiem, kas būs zīmola stūrakmeņi."

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kopējais AESI indekss Latvijā ir audzis, sasniedzot 50 punktus (no 100 punktiem) un apliecinot, ka iedzīvotājos uzņēmēja gars nostiprinās (2016.g.: 47; 2015.g.: 45). Latvijā šis rādītājs ir nedaudz augstāks nekā pasaulē (47) un ievērojami pārsniedz Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni (42).