"Atvainojiet, viss pārdots!" – maz ticams, ka pagājušā gadsimta 80. gados bieži redzēto uzrakstu izdosies ieraudzīt brīvdienās Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā rīkotajā Tautas lietišķās mākslas gadatirgū. Savulaik tiešām tā esot bijis, ka jau astoņos no rīta visi darinājumi bija izpirkti, atceras brīvdabas muzeja krājuma nodaļas vadītāja Daina Kraukle.
Piektdien pēcpusdienā brīvdabas muzejā apmēram kilometra garumā bija izlikti galdi, lai šodien un rīt uz tiem atrastos tautas daiļamatnieku meistardarbi.
Neatkarīgajai vakar izdevās sastapt dvīņubrāļus Alfrēdu un Vladu Stinkuļus no Losandželosas. Viņi jau trešo gadu mēro tālo ceļu uz Latviju, lai piedāvātu tautiešiem iegādāties interesantas rotas. Arī ikdienā brāļu nodarbošanās ir saistīta ar radošo mākslu.
"Kalifornijā ir latviešu nams, kura paspārnē darbojas arī biedrība. Ir sava svētdienas skola, deju kopas, baznīca un draudze. Tur kopā pulcējas vairākas paaudzes, kas nekašķējas un saprot, ka ir daļa no ģimenes. Man Losandželosā ir galerija Baltijas krustceles, kurā var iegādāties dažādus baltu un ziemeļu tautu rokdarbus. Tur ir vismaz pa kādam rokdarbam no katras tautas," apgalvo Alfrēds. Dalību vērienīgākajā tautas lietišķās mākslas gadatirgū viņš uztver kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu, jo, atbraucot uz brīvdabas muzeju, ir iespēja sajust to atmosfēru, kādai ir jābūt īstenai latvietībai.
"Gadatirgus, protams, ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ apmeklējam Latviju, jo te ir arī mūsu draugi. Un tā noskaņa, kas valda šīs pāris dienas, ir ļoti forša – cilvēki ir pozitīvi noskaņoti, neviens nemeklē kašķi," raksturo amatnieks. Rādot dažādas rotas, kuras Alfrēds pats valkā, viņš atzīst, ka ikdienā nodarbojas ar fotografēšanu un grāmatu iesiešanu, savukārt brālis Vlads strādā podniecībā.
Uz lielāko lietišķās mākslas gadatirgu šogad pieteikušies apmēram 2100 dalībnieku – kalēji, pinēji, audēji, keramiķi, šuvēji, ādas apstrādes meistari, koka amatnieki, rotu meistari, adītāji. Šogad gadatirgū piedalās 502 amatnieku vienības. Atšķirībā no citiem gadiem liels uzsvars likts uz lietišķās mākslas studiju iesaistīšanu.
"Diži mainīt gadatirgus formu nevaram, jo tā ir tradicionālā kultūra. Šā gada jaunums būs Piebalgas tipa krēsli ar pīto sēdekli. Pēdējos gados ir ļoti daudz mīksto un koka rotaļlietu," teic vērienīgā pasākuma rīkotāja un uz jautājumu, vai apmeklētāji var būt droši, ka tur neparādīsies, piemēram, Ķīnas ražojumi, atbild ar pretjautājumu: "Kāda vēl Ķīna? Tas viss, ko var apskatīt un iegādāties, ir pašu meistaru darinājumi."
Neatņemama gadatirgus sastāvdaļa ir piparkūkas un viena no vecākajām to cepējām Emīlija Trankale no Berģiem, kura pirms pāris gadiem bija redzama uz gadatirgus afišas.
Tieši afišas un dažādi priekšmeti, kas tirgoti četru desmitu gadu garumā, ir apskatāmi arī izstādē Gadatirgum 40. Ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību apmeklētājiem būs iespēja ielūkoties visos gadatirgos no 1971. līdz 2009. gadam.