Ēnu ekonomiku efektīvāk apkarotu algas izmaksa tikai ar pārskaitījumu, nevis uzliekot ierobežojumus akcīzes preču iegādei, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Tajā pašā laikā ministre pauda piesardzību, jo, pēc viņas domām, ierobežojumi, kas skar akcizētās preces, nedrīkst veicināt ēnu ekonomiku.
LETA jau vēstīja, ka Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) cīņai ar ēnu ekonomiku rosina apsvērt iespēju ļaut par alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm norēķināties tikai bezskaidrā naudā. Parādnieks lūdzis Finanšu ministriju sniegt viedokli par šo ierosinājumu, kā arī uzrunājis dažādus ekspertus.
Reizniece-Ozola sacīja, ka ministrija vērtēs Saeimas deputāta priekšlikumu. Tajā pašā laikā ministre pauda piesardzību, jo, pēc viņas domām, ierobežojumi, kas skar akcizētās preces, nedrīkst veicināt ēnu ekonomiku.
"Ir bijusi pieredze, kad pārāk strauji palielinot akcīzes nodokli, palielinās neakcizēto kontrabandas produktu piedāvājums. Kamēr šādu produktu piedāvājums ir samērā liels, jauni ierobežojumi var radīt lielākās problēmas," uzskata finanšu ministre.
Viņas ieskatā, drīzāk būtu vērtējams komercbanku priekšlikums darba atlīdzību izmaksāt tikai bezskaidras naudas formā, nevis, kā patlaban paredz Darba likums, - skaidrā naudā.
"Šo priekšlikumu vēl pārrunāsim ar sociālajiem partneriem. Manuprāt, tas efektīvāk mazinātu ēnu ekonomiku, nevis jaunu prasību attiecināšana uz šauru produktu grupu," teica Reizniece-Ozola.
Kā ziņots, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 22% no iekšzemes kopprodukta, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, liecina pētījuma "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017" rezultāti.