Mājokļu cenas ceļas kā pludiņi Latvijas naudas dīķītī
Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenas aprīlī slīdējušas kā vilnīši trīs līdz sešu eiro augstumā virs naudas dīķa ar dziļumu starp 765 un 808 eiro.
Mājokļu tirgus lielāko starpniekfirmu izrēķinātās darījumu vidējās cenas neparāda visus gadījumus, kādos cilvēki tikuši pie naudas vai tikuši vaļā no naudas. Konkrētajā gadījumā apstrādāti dati par tikai vienu, pēc dzīvokļu tipiem un teritoriālās piederības Rīgai ierobežotu mājokļu tirdzniecības segmentu, bet arī tajā reālās cenas mēdz būt gan jūtami augstākas, gan zemākas par vidējām. Līdzībās runājot, dīķīša caurmēra dziļuma novērtējums neizslēdz ne atsevišķas, augstu virs vidējā ūdens līmeņa uzlidojušas šļakatas, ne dabiskas vai mākslīgas izcelsmes bedres un pacēlumus dīķa dibenā; turpat ir arī neiztaustāmi dūņu slāņi, kā varētu iztēloties gadījumus, kuros uzrādītās darījumu summas noteiktas atbilstoši pušu saistībām ārpus mājokļu tirgus, tajā skaitā nodomiem izvairīties no saistībām pret valsti ar tās uzliktajiem nodokļiem un nodevām par darījumiem ar nekustamo īpašumu.
Dzīvokļu cenu celšanās nav tik strauja, lai līdzinātos 2005.-2008. gadā pieredzētajai cenu burbuļa pūšanai.
Detalizētākus mērījumus par naudas dīķa dibena reljefu piedāvā Arco Real Estate. Vienistabas dzīvoklīti esot iespējams iedabūt naudas bedrē, no kuras pasmelt 864 eiro par kvadrātmetru, kamēr par četristabu dzīvokļiem jāsamierinās ar caurmērā 734 eiro par kvadrātmetru. Bet tad izrādās, ka īstā naudas bedre Rīgā ir Teikas apkārtne ar dzīvokļu vidējo cenu 947 eiro par kvadrātmetru. Un tajā bedrē ir vēl viena mazāka, bet dziļāka bedrīte vienistabas dzīvokļiem par cenu virs 1000 eiro par kvadrātmetru...
Šā gada aprīlis izrādījās tieši simtais mēnesis pēc 2009. gada decembra, kurā Arco Real Estate sniegtie Rīgas standartdzīvokļu cenu vēstures arhīva dati uzrāda 521 eiro par kvadrātmetru kā minimumu Rīgas dzīvokļu cenām kopš brīža, kad Latvija iekļuva Eiropas Savienībā un eiro izspieda ASV dolāru kā pamatvienību norēķiniem par nekustamo īpašumu. Tātad Arco Real Estate versijā mājokļu cenas 100 mēnešos cēlušās par 269 eiro. Tie atbilst 1/3 daļai no tagadējās dzīvokļu cenas - tātad tas ir daudz. Bet tajā pašā laikā 269 eiro ir arī maz, jo nenosedz visu amplitūdu starp cenām vienā un tajā pašā mājokļu tirdzniecības segmentā Rīgā. Par kosmiskajām atšķirībām starp dzīvokļu cenām Rīgā un citās Latvijas pilsētās vai laukos te vispār nav bilsts neviens vārds. Vieniem tirgus dalībniekiem par prieku un otriem - par bēdām izrādās, ka pēc novietojuma un iekārtojuma iekārojamus dzīvokļus pat pašā zemākajā dzīvokļu cenu periodā varēja pārdot dārgāk, nekā tagad var pārdot tā paša segmenta dzīvokļus, kam iekārojamu pazīmju trūkst. Potenciālos pircējus var uzmundrināt fakts, ka jau gadiem ilgušās runas par dzīvokļu sadārdzināšanos nenozīmē visu dzīvokļu cenas pacelšanos pircējiem neaizsniedzamos augstumos.
Mājokļu vidējo cenu rēķināšana pēc reālajos darījumos uzrādītajām cenām neietver to, kā mainījies laika un spēka patēriņš, lai darījumi notiktu. Gan mājokļu pārdevēji, gan arī pircēji var pamēģināt saskaitīt savus tiešos un netiešos izdevumus, lai vieni tiktu pie naudas un otri - pie mājokļa: cik ilgu laiku tas aizņēma un cik daudz naudas tas prasīja, neaizmirstot pieskaitīt šai naudai arī iztērēto laiku kā naudas ekvivalentu.
Dzīvokļu cenu celšanās nav tik strauja, lai līdzinātos 2005.-2008. gadā pieredzētajai cenu burbuļa pūšanai. Ar to var pamatot prognozi, ka cenas turpinās celties vēl vairākus gadus. Par viegli uztveramu orientieri šādam procesam varētu uzskatīt 1000 eiro kā naudas dīķa dziļumu caurmērā, nevis tikai tur, kur dīķa dibenā atrodas bedres un šajās bedrēs atkal bedres. Pretēja prognoze apraksta cenu celšanos kā ūdens viļņošanos dīķī, tekot tajā iekšā pa vienu pusi un ārā - pa otru pusi. Par dīķi barojošo naudas avotu dīķa iemītniekiem drošu ziņu nav.