Ar terorismu saistītu valstu iedzīvotājiem mazinājusies vēlme dzīvot Latvijā

© AP / Scanpix

Pagājušā gadā samazinājies pieprasīto uzturēšanās atļauju skaits no personām, kas nāk no valstīm ar teroristisku grupējumu paaugstinātu klātbūtni vai citiem ar terorismu saistītiem riskiem, liecina Drošības policijas (DP) pagājušā gada pārskats.

Vīzu pārbaužu rezultātā 37 gadījumos DP rosināja apstiprināt vīzas izsniegšanu.

DP līdzdarbojas ārvalstnieku ieceļošanas kontrolē, veicot pārbaudi ārvalstniekiem no valstīm ar teroristisku grupējumu paaugstinātu klātbūtni vai citiem ar terorismu saistītiem riskiem. Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, bija vērojams vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasījuma kritums no šādām valstīm.

Kopumā DP pērn pārbaudīja 1442 vīzu ielūgumus un uzturēšanās atļauju pieprasījumus par kopumā 2115 personām. Papildus DP pārbaudīja arī 2235 ārvalstnieku vīzu pieprasījumus un 660 uzturēšanās atļauju pieprasījumus.

Vīzu pārbaužu rezultātā 172 gadījumos DP rosināja atteikt vīzas izsniegšanu, piecos - samazināt ieceļošanas dienu skaitu, bet 37 - apstiprināt vīzas izsniegšanu ar DP specifiskiem norādījumiem.

Savukārt no pārbaudītajiem uzturēšanās atļauju pieprasījumiem 27 gadījumos rosināts atteikt uzturēšanās atļaujas, bet 161 gadījumā apstiprināt ar citiem komentāriem.

Pārbaudāmo ārzemnieku vidū dominēja četras kategorijas - tūristi, studenti, darba ņēmēji un uzņēmumu amatpersonas.

DP norāda, ka studiju iespējas Latvijas augstākajās mācību iestādēs bija viens no galvenajiem iemesliem, kas pamudināja Latvijā ieceļot personas no valstīm ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni.

Pārskatā uzsvērts, ka joprojām pastāv riski, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var ieceļot radikāli noskaņotas personas. Minētais nodrošinātu šādām personām arī iespēju brīvi pārvietoties citu Šengenas zonas valstu teritorijās, tāpēc rūpīga šo personu pārbaude ir svarīgs priekšnoteikums ne tikai Latvijas, bet kopējās Eiropas drošības nodrošināšanai, norādījusi DP.

Jau ziņots, ka šodien sociālajos tīklos asu reakciju izsaucis Saeimas deputāta Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) raksts ziņu portālā "Delfi.lv". Dombrava savā rakstā "Ārvalstu studenti - kebabu cepēji" dalījās pārdomās par ārvalstu studentu īpatsvaru Latvijā. Politiķis vērš uzmanību, ka Latvijā kopš 2012. gada trešo valstu valstspiederīgo studentu un apmaiņas studentu skaits ir pieaudzis piecas reizes (no 696 līdz 3397). Viņaprāt, problēmu rada tas, ka liela daļa no šiem 3397 trešo valstu valstspiederīgajiem nāk no valstīm, kurās ir augsts terorisma līmenis.

Tāpat politiķis apšauba, ka visi ārvalstu studenti patiešām ierodas Latvijā studēt. Dombrava pieļauj, ka daudzi no viņiem studijas izmanto vien kā aizsegu, lai varētu mierīgi dzīvot un strādāt Eiropas Savienībā. Tāpat nacionālistiski noskaņotais politiķis satraucas, ka ārvalstu studentu skaits kļūs tik liels, ka apdraudēs latvisko identitāti.

Latvijā

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais