Pēc analogās apraides atslēgšanas bez iespējas skatīties nacionālos kanālus ir palikuši 50 000 mājsaimniecību, kurās ir televizors; lielākā daļa no tām - maznodrošinātie. Tā norāda tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs.
Tā ziņo portāls tvnet.lv
"Paredzams, ka tuvākajā laikā lielākā daļa tomēr izdarīs izvēli par labu kādam operatoram, taču daļa turpinās vērot kādu vietējo reģionālo vai pārrobežas ētera analogo kanālu," prognozēja Traubergs.
"TNS Latvia" pārstāvis norādīja, ka no tām mājsaimniecībām, kurās joprojām lieto analogo apraidi, 30% mājsaimniecību atrodas Rīgā un Pierīgā, 70% - pārējā Latvijā, reģionos.
"Sadalījums pa reģioniem ir diezgan proporcionāls. Sadalījumā pēc iedzīvotāju ienākumiem lielākajai daļai (aptuveni 60%) analogajā apraidē palikušo ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir zem 120 latiem. Lielai daļai ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir 120-200 lati, un pavisam nelielai daļai (dažiem %) ienākumi ir virs 200 latiem mēnesī. Lielākā daļa no tiem, kas joprojām lieto analogo televīziju, tomēr ir maznodrošinātie, nevis tādi, kuri vienkārši ir apjukuši," sacīja Traubergs.
Patlaban ir 18 vietējās reģionālās televīzijas, kuras vēl iespējams vērot analogajā apraidē, taču daļa no tām ir veikušas raidorganizācijas pārreģistrāciju par programmas raidīšanu ciparu formātā. Tas nozīmē, ka daļa šo raidorganizāciju būs iespējams vērot virszemes ciparu apraidē. Trīs reģionālās televīzijas - Vidzemes TV, Latgales reģionālā televīzija un Vidusdaugavas televīzija - jau sākušas apraidi ciparu formātā.
Kā ziņots, 1.jūnijā Latvijā tika atslēgta analogā televīzijas apraide. Analogā apraide Rīgā un apkaimē ir atslēgta no 1.aprīļa. "TV5" uz ciparu apraidi pārgāja jau 2009.gada 1.decembrī, LTV7 - šogad, 1.martā, bet LNT un LTV1 - 1.aprīlī Rīgā un tās reģionā.