Pārdēvējot reklāmu par «kanāla satura finansiālu atbalstu sponsorējuma formā», bet reklāmas devējus par «partneriem», Latvijas Radio dodas dziļāk reklāmas tirgū. Tas ir pretrunā idejai par valsts mediju aiziešanu no komercsektora.
Manipulācija ar terminoloģiju valsts uzņēmumam formāli ļauj nepārkāpt vienošanos ar nozari par to, ka Latvijas Radio 5 paliks slēgts reklāmai. Vismaz Latvijas Radio juristi traktē, ka tā nav reklāma. Tikmēr komercradio par to ir saniknoti. Sponsorēšana ir viens no reklāmas veidiem, un to augstskolā māca jau pirmajā kursā.
Dons par budžeta naudu
Radio pieci.lv izveidošanai ir piešķirtas milzīgas dotācijas, tas uzrunā nevis bērnu un jauniešu auditoriju, kā sākotnēji plānots, bet maksātspējīgo publiku, atskaņota tiek komerciālā popmūzika. Un tagad tas paņems daļu reklāmas tirgus. Šī nekādā veidā nav valsts funkcija tirgus nepilnības novēršanai, bet gan tirgus kropļošana. Latvijas Raidorganizāciju asociācija konstatē: «Latvijas Radio paustais, ka LR5 reklāma netiek un netiks izvietota, ir klaji meli no tā puses.»
Komercstacijas Radio Skonto valdes locekle Baiba Ābele uzskata, ka Latvijas Radio maldina sabiedrību un amatpersonas.
Par to, ka sabiedriskajam medijam jāaiziet no reklāmas tirgus, tiek runāts jau gadiem, un konceptuāli visi piekrīt, ka tas būtu pareizi, - gan politiķi, gan nozares spēlētāji. Latvijas informatīvā telpa oriģinālā satura ziņā ir maza, un konkurence starp komerciālajiem un sabiedriskajiem medijiem to sašaurina vēl vairāk. Privātam medijam valsts naudu nedod, un, ja reklāmas ienākumos jādalās ar valsts mediju, līdzekļu satura radīšanai atliek vēl mazāk. Un joprojām neatbildēts ir jautājums, kāpēc vispār valstij jāfinansē komerciālās popmūzikas atskaņošana. Te īsi jāatgādina radio pieci.lv tapšanas vēsture. 2013. gadā pēc komercstacijas radio 101 bankrota vairāki pazīstami ētera cilvēki palika bez darba, dīdžejs Toms Grēviņš tajā skaitā. Caur partiju Vienotība viņiem tika noorganizēta nauda - ekskluzīvi caur Saeimu, apejot Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), piešķirti 1,9 miljoni eiro. Un arī radio frekvence, izmetot no tās studentu radio Naba. Nozares iebildes, ka šī nav valsts funkcija, netika ņemtas vērā, taču mīļā miera labad tika apsolīts, ka vismaz reklāmu šajā stacijā nebūs. Tā bija tā džentlmeņu vienošanās starp komercmedijiem, padomi un Latvijas Radio.
Džentlmeņu vienošanās lauzta
Ar aprīļa beigās izplatīto paziņojumu «Latvijas Radio attīsta partneru finansējuma piesaisti» džentlmeņu vienošanās faktiski ir lauzta: «Gatavojoties tam, ka 2019. gadā finansējums samazināsies par vairāk nekā pusmiljonu eiro, Latvijas Radio uzsācis daudzpusīgu privāto partneru piesaisti. Mērķis ir iegūt papildu līdzekļus radio attīstībai. Primāri tiek strādāts pie sponsorēšanas jautājumiem, finansējuma piesaistes projektiem pētnieciskās žurnālistikas attīstībai, stipendijām un pieredzes apmaiņai žurnālistiem, kā arī raidījumu kvalitātes izvērtēšanai. No trešdienas, 25. aprīļa, ir panākta vienošanās par Latvijas Radio 5 rubrikas Jauno vecāku rīts sponsorēšanu.»
Tālāk paziņojumā plaši apskaidrots, ka jebkura finansējuma piesaiste ir strikti nodalīta no redakcionālā satura veidošanas un partneriem nav ietekmes uz raidījuma vai rubriku saturu. Kā sarunā papildina Latvijas Radio pārstāve Ieva Aile, sponsorēšana nemaz neesot reklāma. Tikai mazi džingliņi raidījuma sākumā un beigās, kuros tiek nosaukts sponsorējošā uzņēmuma nosaukums. Šāds traktējums gan ir pilnīgā pretrunā pārējo nozares spēlētāju izpratnei par reklāmu.
Sponsorēšanu drīkst neuzskaitīt
Komercstacijas Radio Skonto valdes locekle Baiba Ābele uzskata, ka Latvijas Radio maldina sabiedrību un amatpersonas. Problēma tā, ka sponsorēšana netiek pienācīgi uzskaitīta: «Saskaņā ar likumu sponsorēšanas reizes, pašreklāmas reizes ar pieminētiem sponsoriem neieskaita reklāmas raidlaikā. Tādējādi palielinās kopējais reklāmas apjoms Latvijas Radio programmu ēteros, kas pašreizējā situācijā var būt bezgalīgs, jo sponsorēšanai nav likumā noteikts maksimālais apjoms.» Turklāt nekur neesot teikts, ka sponsors var būt tikai viens, un jautājums, kā tādā gadījumā tiek noteikta sponsorēšanas cena. Baiba Ābele norāda, ka šāds ienākumu gūšanas veida necaurspīdīgums nav pieļaujams sabiedriskajā medijā:
«Šobrīd sponsorēšana ir pieprasīts reklamēšanās veids. Komercradiostacijās tādējādi seko ekonomikas pamatprincipiem, šis laiks tiek rūpīgi uzskaitīts, un katrai ētera reizei var izsekot, vai tā būtu pašreklāma ar sponsoru, vai pieteikums. Turpretim Latvijas Radio gadījumā sponsorēšanas reizēm nav iespējas izsekot, jo tās neatspoguļojas Kantar TNS reklāmas reģistra pētījumā.»
Jāaiziet tomēr būs
Tātad grūti pat aprēķināt, cik lielu pīrāga gabalu valsts radio atņem saviem konkurentiem. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš atzīst, ka juridiski nekur nav noteikts, ka pieci.lv būtu nekomerciāls statuss, taču šobrīd Latvijas Radio rīkojas pilnīgā pretrunā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares stratēģijā ietvertajai iecerei par iziešanu no reklāmas tirgus. Turklāt ar apšaubāmu pamatojumu. Nekāds budžeta samazinājums Latvijas Radio neesot paredzēts. Vienkārši vairs nebūs papildu dotācijas simtgades raidījumu veidošanai, jo nebūs arī pašu raidījumu.
Tomēr agri vai vēlu Latvijas Radio no reklāmas tirgus būs jāaiziet. To Neatkarīgajai apstiprina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne. Vakardienas sēdē pat minēts iespējamais termiņš - no 2021. gada. Tas tiks ierakstīts jaunajā Sabiedriskā medija likumā. Un nekādas sponsorēšanas.