Lai mazinātu Krievijas propagandu un dezinformāciju, Saeimā jau šonedēļ sāk skatīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Deputātu priekšlikumi ir arī ļoti radikāli, bet sabiedrisko mediju uzraugs solās pieturēties Eiropas Savienības direktīvām, izvairoties no ekstrēmiem risinājumiem. Savukārt komersanti raizējas, ka papildu ierobežojumi palielinās pirātisma uzbrukumus.
Ivars Āboliņš ir pārliecināts, ka RTR pārkāpumi ir nopietni un pret tiem jāvēršas ar visu bardzību.
«Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uz Krievijas propagandas ierobežošanu neskatās tikai no kāda kanāla slēgšanas viedokļa, bet gan - kā labāk informēt Latvijas sabiedrību, kā veikt sadarbību ar regulatoriem un lemt par likuma grozījumiem, kas ļautu mazināt Krievijas kanālu darbību Latvijā,» preses konferencē skaidroja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere. Patlaban padome zinot piecus gadījumus, kas liecina par telekanāla RTR spilgtiem negatīvas propagandas piemēriem. Ziņojums par tiem aizsūtīts RTR regulatoram Zviedrijā, jo tur šis kanāls ir reģistrēts, kā arī licences turētājam Russmedia. Tuvākajā laikā paredzēts arī sazināties ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem un noskaidrot viņu viedokli šajā jautājumā. Zviedri jau esot atbildējuši, ka viņi administratīvo lietu neuzsāks, bet nosūtījuši to Zviedrijas policijai, no kuras vēl nav saņemta nekāda informācija. Tāpat jāgaida atbilde arī no Krievijas. D. Ķezbere norādīja, ka NEPLP Monitoringa centrs ir konstatējis viltus ziņu sniegšanu arī Rentv un Rentv Baltica kanālos, kas reģistrēti Lielbritānijā. Tās regulators šobrīd esot uzsācis pārkāpumu procedūru. NEPLP nevelkot neko garumā, bet rīkojoties saskaņā ar ES Mediju direktīvas pantiem. Esot saprotama deputātu vēlme paātrināt notikumu gaitu, taču padome netaisoties spert nepārdomātus un ekstrēmus soļus. Jo, ja netiek ievērota noteiktā procedūra, Latvijai varētu tikt piemērots 392 000 eiro sods, teica D. Ķezbere. Arī NEPLP locekle Gunta Līdaka uzsvēra, ka padome balstīsies uz risku novēršanas stratēģiju, ko izstrādājusi kopā ar nozari. Savukārt Aurēlija Ieva Druviete atgādināja: jāņem vērā, ka informācijas tehnoloģiju laikmetā ir diezgan grūti cīnīties ar dezinformāciju. Tāpēc būtiski ir stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku, satura pieejamību, uzticēšanos medijiem un mediju pratību.
Ivars Āboliņš ir pārliecināts, ka RTR pārkāpumi ir nopietni un pret tiem jāvēršas ar visu bardzību. Lai gan atsevišķi katrs no gadījumiem varētu būt diskutabls, taču, skatot ainu kopumā, skaidrs, ka runa esot par sistēmu. Padomei esot skaidrs redzējums, kā pret tiem vērsties: vieni soļi uzreiz atrisinās daļu situācijas, daļa - strādās ilgtermiņā. Bet kanālu slēgšana var būt efektīva tikai tad, ja tā tiek veikta kompleksi. Ja netiek ievērota objektivitāte un neitralitāte faktu atspoguļojumā, jāparedz soda veidi, piemēram, liekot samaksāt noteiktu summu no uzņēmuma apgrozījuma. Tas ļautu vērsties ne tikai pret naida runu, bet atsevišķos gadījumos - arī meliem. Viņš aicinot Saeimu būt izlēmīgai, bet neļauties atsevišķu lobiju grupu spiedienam. Arī NEPLP iesniedzis savu ceļa karti, kas ietver darbības, kuras jāveic padomei, Kultūras ministrijai un citām institūcijām. I. Āboliņš vērsa uzmanību uz Monitoringa centra nepietiekamo kapacitāti. Patlaban tajā strādā pieci cilvēki, bet, lai kontrolētu teju 400 retranslētos kanālus, būtu vajadzīgi daudz lielāki spēki.
Lattelecom Juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis, viens no komersantu pārstāvjiem, norādīja, ka vēlētos ar citiem komersantiem piedalīties likuma grozījumu izstrādāšanā, lai kopīgi sasniegtu mērķi - uzlabotu informatīvās vides kvalitāti. Jo tie taču attieksies uz visiem maksas TV operatoriem, nevis dažiem.