Minimālo algu rosina neaiztikt

Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP) vakar vienojās, ka arī nākamgad būtu saglabājama 180 latu minimālā alga. Otrdien par šo jautājumu atkārtoti plānojusi lemt valdība.

Par minimālās algas apmēru Ministru kabinets diskutēja jau iepriekšējā vadības sēdē. Gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan Latvijas Darba devēju konfederācija atbalstīja Labklājības ministrijas ierosinājumu saglabāt minimālo algu pašreizējā līmenī, tas ir, 180 latu apmērā. Vienlaikus abi sociālie partneri prasīja palielināt neapliekamo minimumu. Šos papildu izdevumus budžetam varētu kompensēt ar ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodokļa likmju palielināšanas, īpaši ekskluzīvajiem mitekļiem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns otrdienas valdības sēdē uzsvēra, ka šogad minimālā alga uz rokas ir samazinājusies par 16,5 latiem un pašlaik tā ir vien 79 procenti no iztikas minimuma.

"Šāds minimālās algas apmērs neapmierina ne ģimenes, ne darba devējus. Tas tikai veicina ēnu ekonomikas attīstību. Saprotam, ka šobrīd nav iespējams palielināt minimālo algu saskaņā ar valdības iepriekš akceptēto koncepciju Par minimālo darba algu, kas paredz septiņu gadu pārejas periodā minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. Tāpēc šajā situācijā vajadzētu paaugstināt vismaz neapliekamo minimumu. Turklāt starptautiskie aizdevēji piekrīt neapliekamā minimuma palielināšanai. Viņi teica skaidru "jā"," stāstīja E. Baldzēns.

Uz to premjers Valdis Dombrovskis gan atbildēja, ka starptautiskie aizdevēji vienmēr saka "jā", taču viņu pozīcijas mainās, kad ir "jāsāk griezt izdevumi".

Arī vakar NTSP sēdē V. Dombrovskis izteicās, ka par šiem jautājumiem patlaban nav iespējams diskutēt atrauti no nākamā gada valsts budžeta projekta.

"Darbs pie aprēķiniem sadarbībā ar starptautiskajiem aizdevējiem turpinās, un, tikai redzot konkrētos skaitļus un prognozes, būs iespējams runāt par atsevišķām nodokļu pozīcijas izmaiņās," sacīja V. Dombrovskis.

Finanšu ministrija iepriekšējā valdības sēdē piekrita minimālās algas saglabāšanai esošā līmenī. "Neredzu iemeslu ne minimālās algas palielināšanai, ne samazināšanai," sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) savukārt vakar atgādināja, ka valsts budžeta deficīts joprojām ir ļoti liels un arī ārējais parāds tuvojas kritiskajai robežai. Tāpēc, iespējams, Finanšu ministrija neatbalstīs nepaliekamā minimuma palielināšanu.