Ar tiesas lēmumu Lindermanu apcietina

© F64

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa prokrieviskajam aktīvistam Vladimiram Lindermanam kā drošības līdzekli šodien piemērojusi apcietinājumu.

Jautājums par drošības līdzekli tika skatīts slēgtā tiesas sēdē, taču aiz tiesas zāles durvīm bija sapulcējušies apmēram 15 Lindermana atbalstītāji. Starp tiem arī "Latvijas Krievu savienības" (LKS) vadītāja Tatjana Ždanoka, kā arī prokrieviskais aktīvists Josifs Korens.

Lindermana aizstāve Jeļena Kvjatkovska norādīja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

Viņa arī uzsvēra, ka ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā saistībā ar Lindermana aizturēšanas apstākļiem.

Lindermans ir jau otrais prokrieviskais aktīvists, kam piemērots apcietinājums pēdējā mēneša laikā.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 21.aprīlī piemēroja apcietinājumu nereģistrētā veidojuma "Nepilsoņu kongress" (NK) vadītājam Aleksandra Gapoņenko, kurš tika aizturēts un apcietināts kriminālprocesā par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām.

Kā ziņots, Lindermans tika aizturēts saistībā ar uzrunu 31.martā notikušajā LKS un "Krievu skolu atbalsta štāba" rīkotajā pasākumā ar nosaukumu "Vislatvijas vecāku sapulce", kurā viņš uzstājies pret izglītības krievu valodā likvidēšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Lindermana aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Viņa uzsvēra, ka viens no aizturēšanas priekšnosacījumiem ir aizdomas par likumpārkāpumu, taču šajā gadījumā ikkatrs varot noklausīties Lindermana teikto un dzirdēt, ka no juridiskā viedokļa nekāds pārkāpums neesot izdarīts.

Jau ziņots, ka kriminālprocesā pret bijušo Eiropas Parlamenta deputāti, LKS līderi Tatjanu Ždanoku par LKS un "Krievu skolu atbalsta štāba" rīkoto "Vislatvijas vecāku sapulci" 8.maijā tika aizturēts prokrieviskais aktīvists Lindermans.

18.aprīlī Drošības policijā (DP) sākts kriminālprocess, jo policijai ir aizdomas par iespējamām prettiesiskām darbībām 31.martā notikušās "Vislatvijas vecāku sapulces" laikā. Šīs sanāksmes deklarētais mērķis bija vērsties pret plānoto pakāpenisko pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs, un to faktiski organizēja LKS, norāda DP.

Kriminālprocess sākts pēc noziedzīgu nodarījumu pazīmēm, par kuriem kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma desmitajā nodaļā "Par noziegumiem pret valsti", kā arī citu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm. DP kriminālprocess sākts, "lai novērstu iespējamu mēģinājumu šķietami leģitīmu darbību aizsegā veikt prettiesiskas darbības vai sasniegt prettiesisku mērķi, kā arī ievērojot apstākli, ka DP iegūtās ziņas iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm".

Sāktajā kriminālprocesā DP vērtēs arī iespējamas prettiesiskas darbības 1.maijā Rīgā notikušā gājiena laikā, kuru arī organizēja LKS pārstāvji.

Ņemot vērā, ka kriminālprocesā notiek izmeklēšana, DP nesniedz plašākus komentārus par izmeklēšanas gaitu, līdz ar to nav zināms, vai lietā ir kādas aizdomās turētās personas.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais