Ašeradens: Nekad nedosim naudu zinātnei un pētniecībai tāpat vien

© F64

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) nekad neatbalstīšot ideju "piešķirt naudu zinātnei un pētniecībai tāpat vien", šodien Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs.

NTSP sēdē valdība un sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) - diskutēja par finansējuma palielināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga norādīja uz zemo finansējumu pētniecībai, kā arī uz nepietiekamo finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai.

LIZDA ieskatā, finansējumu zinātnei varētu rast valsts kapitālsabiedrībās. Arodbiedrība uzskata, ka normatīvajos dokumentos būtu jānosaka, ka no valsts kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 3% no valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitītā maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu tiek novirzīti zinātnei.

Ašeradens vērsa LIZDA vadītājas uzmanību uz apjomīgo finansējumu, kas pieejams jaunuzņēmumiem inovāciju veicināšanai - kopumā 80 miljonu eiro apmērā.

"Ja vajadzēs vēl, iedosim, bet es neatbalstīšu priekšlikumu par naudas piešķiršanu tāpat vien. Šis [finansēšanas modelis] ir jāmaina, lai zinātnes finansēšana strādātu Latvijas labā," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Viņš arī atzinīgi novērtēja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ideju rast papildu finansējumu zinātnei un pētniecībai, piesaistot valsts kapitālsabiedrību līdzekļus. "Valsts uzņēmumu līdzdalība inovāciju procesā ir ārkārtīgi svarīga," pauda Ašeradens.

Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka finansējuma palielinājums zinātnei un pētniecībai ir atbalstāms, jo tas būtiski veicinātu augstskolu sadarbību ar uzņēmumiem dažādu inovatīvu produktu radīšanā un komercializācijā, lai nodrošinātu inovācijas un augstākas pievienotās vērtības produktu pieaugumu Latvijas ekonomikā un uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti kopumā. Viņa piebilda, ka svarīgi arī panākt lielāku zinātnes sasaisti tieši ar tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām.

NTSP sēdē lielāko Latvijas darba devēju pārstāvji, gan nozaru ministriju pārstāvji bija vienisprātis, ka zinātnei un pētniecībai, jo īpaši jaunu, inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanā ir jānotiek ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais