Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju neiet pie ģimenes ārsta
 
©F64

Latvijā 20,1% iedzīvotāju pagājušajā gadā pēdējo 12 mēnešu laikā nebija apmeklējuši ģimenes ārstu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2017.gadā 48,7% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nebija apmeklējuši ārstu-speciālistu, bet 48,9% - zobārstu.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, ģimenes ārstu pēdējo 12 mēnešu laikā vienu līdz divas reizes bija apmeklējuši 36% aptaujāto, trīs līdz piecas reizes - 25,6%, bet sešas vai vairāk reizes - 18,3%. Ārstu-speciālistu un zobārstu vienu līdz divas reizes bija apmeklējuši attiecīgi 30,2% un 36,1% iedzīvotāju, bet vairāk nekā divas reizes pie ārsta-speciālista bija devušies 21% iedzīvotāju, kamēr pie zobārsta - 15,1%.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka, kļūstot vecākiem, iedzīvotāji ģimenes ārstus un ārstus-speciālistus apmeklē biežāk, savukārt zobārstus - retāk.

2017.gadā 27,9% jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem apgalvoja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nav apmeklējuši ģimenes ārstu, 47,5% - zobārstu un 62,7% - ārstu-speciālistu. Lielākā daļa jauniešu gada laikā ārstus bija apmeklējuši vienu līdz divas reizes.

Savukārt 24,9% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 49 gadiem pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nebija apmeklējuši ģimenes ārstu, kamēr 45,4% pie ģimenes ārsta bija vērsušies vienu līdz divas reizes. Salīdzinot ar jauniešiem, šīs vecuma grupas iedzīvotāji aktīvāk vērsušies pie ārsta-speciālista - gandrīz puse jeb 48,1% šī vecuma iedzīvotāju norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā veselības problēmu dēļ ir vērsušies pie ārsta-speciālista, tostarp 31,1% - vienu līdz divas reizes, bet 12,4% - trīs līdz piecas reizes. Zobārstu gada laikā apmeklēja 59,4% iedzīvotāju, no tiem lielākā daļa devās vizītē vienu līdz divas reizes.

Tajā pašā laikā iedzīvotāji pēc 50 gadu vecuma ārstus apmeklē biežāk - 2017.gadā veselības problēmu dēļ pie ģimenes ārsta vismaz reizi bija vērsušies 82,9% iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 64 gadiem un 88,2% iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem. Turklāt lielākā daļa šo iedzīvotāju pie ģimenes ārsta bija vērsušies vairākkārt. Šajā vecuma grupā 30,3% iedzīvotāju pie ģimenes ārsta bija vērsušies trīs līdz piecas reizes, bet 20,2% - sešas reizes un vairāk.

Savukārt vecākā gadagājuma iedzīvotāju vidū šis īpatsvars pērn bijis vēl lielāks - trešdaļa iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem pie ģimenes ārsta bija vērsušies trīs līdz piecas reizes, bet 35,7% - sešas vai vairāk reizes.

Vienlaikus zobārsta apmeklējums vecumā no 50 gadiem kļūst aizvien retāks - vecuma grupā 50-64 gadi pie zobārsta bija devušies 51,6% iedzīvotāju, bet vecākā gadagājuma iedzīvotāju vidū - 32,1%.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka sievietes biežāk nekā vīrieši apmeklē ārstus.

Pagājušajā gadā 86,3% sieviešu vismaz vienu reizi devās vizītē pie ģimenes ārsta un 57,3% - pie ārsta-speciālista, kas ir attiecīgi par 14,3 un 13,6 procentpunktiem vairāk nekā vīrieši. Tajā pašā laikā zobārsta apmeklējumā atšķirība ir mazāka - pie zobārsta devās 55,1% sieviešu un 46% vīriešu.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju savu veselību vērtē kā labu vai vidēju.

2017.gadā lielākā daļa iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu (40,8%) vai vidēju (38,9%), bet 3,5% šī vecuma iedzīvotāju savu veselību vērtēja kā ļoti labu. Vislabākais veselības pašvērtējums bija jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem - 85,5% no viņiem savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu. Turpretim vissliktākais veselības pašvērtējums bija iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem - 2017.gadā 41,7% no viņiem savu veselības stāvokli uzskatīja par sliktu vai ļoti sliktu.

Pērn 42,7% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem apstiprinājuši, ka viņiem ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma, bet 41,4% iedzīvotāju atklājuši, ka veselības problēmas vismaz pēdējos sešus mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienas aktivitātes.

Statistikas pārvaldē atzina, ka veselības problēmu radītie ierobežojumi krasi palielinās pēc 50 gadu vecuma - 2017.gadā 49,8% no iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 64 gadiem un 24,2% vismaz 65 gadu slieksmi sasniegušajiem iedzīvotājiem apgalvojuši, ka pēdējo sešu mēnešu laikā viņiem nav bijuši veselības problēmu radīti ierobežojumi.