VK revīzija: Ugunsdzēsējiem darba drēbes jāmazgā par savu naudu

Valsts kontroles ieskatā Iekšlietu ministrija un Nodrošinājuma valsts aģentūra nav rīkojušās pietiekami, lai nozares nekustamos īpašumus pārvaldītu efektīvi un likumīgi. Neatbilstošs, iepriekš neplānots finansējuma izlietojums ugunsdzēsēju depo būvniecībā, valsts mantas lietošana privātām vajadzībām, nesakārtota dienesta dzīvokļu piešķiršanas kārtība, neatbilstošas nomas maksas un plānošanas trūkums ir dažas no gadiem nerisinātām problēmām, kas atklātas Valsts kontroles revīzijas laikā.

Lielākais finansējuma apjoms iekšlietu nekustamo īpašumu attīstībai bijis paredzēts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo būvniecībai un renovācijai. Diemžēl svarīgo objektu būvniecībai piešķirtās naudas izlietojums nav bijis pietiekami efektīvs un ekonomisks. VUGD virzītās būvniecības ieceres palikušas bez pietiekamas kontroles no Iekšlietu ministrijas puses. Tā rezultātā uzbūvētie depo ir pārmēru lieli, daļa no telpām netiek pilnvērtīgi izmantotas. Turklāt sadārdzinās arī ēku uzturēšanas izmaksas visā to ekspluatācijas laikā, secina VK.

Pārdomāti plānojot jauno ugunsdzēsēju depo būvniecību, no sešu depo būvniecībai izlietotā finansējuma varēja ietaupīt vismaz 2,8 miljonus eiro.

Par neefektivitāti liecina gan tipveida būvniecības projektu trūkums, kas būtu izmantojami vienāda lieluma depo būvniecībā, gan fakts, ka VUGD izstrādātie būvniecības tehniskie uzdevumi paredzēti depo ar divas reizes lielāku darbinieku skaitu nekā tas ir faktiski, lai gan darbinieku skaita pieaugums netiek plānots.

Tāpat Valsts kontroles vērtējumā nepieļaujama ir situācija, ka depo būvniecībai pieejamais finansējums ir izlietots tik plašu ēku būvniecībai, bet aprīkojuma, mēbeļu un iekārtu iegādei finansējums nav ierēķināts. Pašlaik ugunsdzēsēji-glābēji nav nodrošināti pat ar tādām nepieciešamām lietām kā darba apģērba mazgāšanas un žāvēšanas iekārtas, kuru izvietošanai izbūvētas atsevišķas telpas, kas stāv tukšas. Līdz ar to ugunsdzēsēji-glābēji, kuri strādā, piemēram, Ērgļu jaunajā depo, joprojām ir spiesti darba apģērbu mazgāt mājās, bet Apes depo virtuves aprīkojumu sarūpējuši paši glābēji.

Par piešķirtajiem 11,5 miljoniem eiro izdevies uzbūvēt tikai daļu no plānotajiem depo, bet depo būvniecībai Rojā, Daugavpilī, Liepājā un depo Rīgā, Matīsa ielā, atjaunošanai finansējums jāmeklē no jauna.

Par to, kādas ir patiesās prioritātes jaunu depo būvniecībā, vedina aizdomāties arī fakts, ka daļa depo būvniecībai piešķirtā finansējuma vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā nav izlietota depo būvniecībai lauku reģionos, uzlabojot tur strādājošo glābēju darba apstākļus, bet gan paplašinot depo būvniecības ieceri Jaunpils ielā ar Rīgas reģiona pārvaldes administratīvo telpu izbūvi.