No cīņas par VID ģenerāldirektora krēslu izstājas 8 kandidāti; finiša taisnē izvērtēs 11

© F64

Otrdien Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases komisija nolēma uz otro kārtu virzīt 11 no 19 pretendentiem, kas bija pieteikušies atklātajam konkursam, informēja Valsts kanceleja.

Pirmajā kārtā komisija, ņemot vērā iesniegtos dokumentus, izvērtēja pretendentu atbilstību izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām.

VID ģenerāldirektora amata konkursa otrajā kārtā paredzēta pretendentu tikšanās ar konkursa komisiju klātienē. Sarunu laikā komisija uzklausīs katra pretendenta motivāciju ieņemt šo amatu un vīziju par VID darbību nākotnē, tā prioritātēm un valsts pārvaldes darbību kopumā.

Konkursa otrā kārta tiks īstenota 10 darba dienu laikā, to uzsāks jau šonedēļ.

Pretendentus, kas tiks izvirzīti uz konkursa trešo kārtu, vērtēs, analizējot to vadības kompetences, stratēģisko redzējumu, spējas un pieredzi komandas vadīšanā un pārmaiņu vadībā. Tāpat šajā posmā tiks izvērtētas pretendentu prasmes attiecību pārvaldīšanā un orientācijā uz rezultātu. Nepieciešamības gadījumā komisija lems par papildu metodēm pretendentu novērtēšanā.

Konkursa noslēgumā komisija atbilstošāko pretendentu ieteiks finanšu ministram, kurš savukārt pieņems lēmumu par noteikta pretendenta kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ja VID ģenerāldirektora amata kandidāts gūs nepieciešamo valdības atbalstu, tas šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Konkursa komisiju vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, bet tās sastāvā darbojas arī pārstāvji no Valsts kases, Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas. Tāpat pretendentu atlases procesā kā neatkarīgi novērotāji piedalās arī pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Drošības policijas.

Kā iepriekš ziņots, šis ir jau ceturtais gads, kopš tiek īstenota centralizēta augstākā līmeņa vadītāju atlase, tādējādi nodrošinot atklātu, godīgu un profesionālu kandidātu atlasi. Šādā veidā Valsts kancelejas rīkotajos 17 konkursos vadītāji izraudzīti 11 valsts tiešās pārvaldes iestādēm, piesaistot un motivējot darbam valsts pārvaldē augsta līmeņa profesionāļus. Līdz šā gada 2.maijam, kas bija kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš, tika saņemti 19 pieteikumi.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts 9.aprīlī. Citskovskis iepriekš norādījis, ka šoreiz konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji, lai veicinātu konkurenci un tādējādi nodrošinātu, ka tiek izvēlēts labākais no labākajiem.

Tāpat viņš atzīmēja, ka konkursa gaitā tiks izvērtēta pretendentu motivācija un vēlme attīstīt VID, padarot to par arvien efektīvāku un sabiedrībai saprotamāku institūciju.

Tāpat vēstīts, ka naktī uz 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016.gada novembra.

Šā gada 13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.

Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka būtiskākās lietas, kas VID jāturpina, ir Nodokļu un muitas policijas nostiprināšana, nodokļu reformas skaidrošana grāmatvežiem, vienotā konta ieviešana, audita veikšanas reforma, ieviešot labākas procedūras. Tāpat jāturpina padziļinātās sadarbības programmas pilnveidošana un ēnu ekonomikas apkarošana.

Svarīgākais