Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis iepriekš parlamentam atgrieztos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties ārzonu uzņēmumiem.
Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem bija plānots aizliegt publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Toreiz grozījumi nesaņēma viennozīmīgu atbalstu, jo izskanēja bažas, ka tie varētu nebūt atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulējumam.
Vējonis atgrieza šo likumprojektu atkārtotai izskatīšanai parlamentā. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents norādīja uz pieļautajām būtiskajām nepilnībām galīgajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem ES tiesību pārkāpumiem.
Vējonis arī vērsa uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.
Valsts prezidents atbalstīja strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicināja pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus, uzsvēra Vējonis.
Parlaments caurskatīja grozījumus un 26.aprīlī pieņēma tos galīgajā lasījumā.
Saeimas atbalstītā jaunākā likuma redakcija paredz noteikt, ka no iepirkumiem izslēdz ārzonā reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības. Likumā noteikts, ka ārzona ir zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē, izņemot Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis vai to teritorijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīguma dalībvalstis vai valstis, ar kurām Eiropas Savienība vai Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par tirgus atvēršanu publisko iepirkumu jomā.
Tāpat paredzēts, ka Iepirkumu uzraudzības birojs apkopos un savā tīmekļvietnē publicēs to zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu, kuras nav uzskatāmas par ārzonu.
Valsts prezidenta kancelejā aģentūrai LETA norādīja, ka apstiprinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā novērš Valsts prezidenta 1.februārī Saeimai nosūtītajā vēstulē paustās iebildes par likumā trešajā lasījumā sasteigti ietverto normu neatbilstību Eiropas Savienības tiesībām un ar to saistītajiem zaudējumu valsts budžetam riskiem. "26.aprīlī Saeimā apstiprinātie likuma grozījumi ir novērsuši šos riskus," pauda kancelejā.
Likuma izmaiņas stāsies spēkā 1.jūnijā.