Ar Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītājas Rasmas Zvejnieces svētību žurnālistiem jau piekto gadu tika radīta ekskluzīva iespēja nepiespiestā gaisotnē noklausīties AT priekšsēdētāja un visu triju AT departamentu priekšsēdētāju priekšlasījumus – šoreiz par civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa īpatnībām –, kā arī uzdot visiem četriem galvenajiem tiesnešiem jautājumus.
AT vadība sludināja atvērtību sabiedrībai un tās rakstošajiem pārstāvjiem - žurnālistiem. Šā gada AT mediju dienas moto bija: «Vienkārši par sarežģīto».
Sagatavoti bija nozīmīgi statistikas dati par tiesvedībām. Piemēram, no šiem statistikas datiem izriet, ka sev nelabvēlīga sprieduma pārsūdzēšana arī trešajā instancē (t.i., kasācijas kārtībā, kur vērtē tikai būtiskus likumu pārkāpumus tiesvedības procesā) nebūs nekāds glābiņš. 2017. gadā AT Civillietu departamentā tika atteikts uzsākt kasācijas tiesvedību par 68% iesniegto kasācijas sūdzību. Salīdzinājumam - Zviedrijā kasācijas instancē skatot tikai 2% no iesniegtajām kasācijas sūdzībām civillietās.
AT Krimināllietu departamentā atteikts uzsākt kasācijas lietvedību 67% gadījumu, bet mutvārdu procesā skatītas tikai 11 lietas, kas ir 1,3%. Bet AT Administratīvo lietu departaments kasācijas kārtībā mutvārdu procesā izskata tikai piecas sešas lietas gadā.
Tiesās 2017. gadā visvairāk - 3083 - tikušas izskatītas krimināllietas par zādzībām nelielā apmērā (KL 180.p); par zādzībām (KL 175.p.) izskatītas 1829 lietas, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola vai citu apreibinošo vielu iespaidā (KL 262.p.) izskatītas 1400 lietas, bet ceturtajā un piektajā vietā pēc «popularitātes» ir krimināllietas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu vai apriti.
Kā galīgais sods 5285 reizes noteikta brīvības atņemšana (tostarp nosacīti); 203 gadījumos piespriests naudas sods, bet 4326 gadījumos - piespiedu darbs.
Žurnālisti interesējās, kā tiesas procesu varēs fiksēt (fotografēt, ierakstīt), kad no 25. maija sāks piemērot ES Vispārējo datu aizsardzības regulu. AT vadība apgalvoja, ka šīs regulas piemērošana žurnālistu darbu tiesās nemainīs, jo likumā kā bija, tā arī ir noteikts, ka tiesas procesa fiksēšanai jāprasa tiesas atļauja. Bet, kā jau tika solīts, tiesnešiem jākļūst atvērtākiem sabiedrībai, tāpēc saprātīgu kompromisu vienmēr varēs meklēt.
Pavisam nesen stājušies spēkā likuma grozījumi, kas vairāk nepieļaus situāciju, kad politikāņi iejaucas tiesu pašpārvaldes jautājumos. Proti, nebūs iespējama situācija, kāda bija 2013. gadā, kad toreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (tobrīd Nacionālās apvienības biedrs, bet tagad jau citas partijas vadītājs) pretēji Tieslietu padomes lēmumam par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju iecēla savu favorīti. Grozījumi likumā Par tiesu varu paredz, ka tiesu priekšsēdētājus tagad ieceļ Tieslietu padome. Tajā ietilpst septiņi tiesneši (tos Tieslietu padomē ievēlē tiesnešu konference) un astoņas amatpersonas (tostarp tieslietu ministrs kā «viens no»).
AT Senāta simtgades gadā ir šis tas domāts, lai atjaunotu «vēsturisko taisnīgumu» tiesu sistēmā, kas tika iedragāts, 2014. gada 1. janvārī likvidējot AT Senātu (arī politiķa J. Bordāna darbs, viņa vadītajai ministrijai sagatavojot un pamatojot attiecīgus likuma grozījumus). Kā skaidroja AT Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, tiek piedāvāts ieviest terminus «Augstākās tiesas Krimināllietu Senāts», «Augstākās tiesas Administratīvo lietu Senāts» un tos iestrādāt likumā Par tiesu varu. «Politiķi kaut ko lems šajā jautājumā. Bet atgriezt to vēsturisko nosaukumu - Augstākās tiesas Senāts - nav nemaz tik vienkārši, jo tas saistīts ar Satversmes grozīšanu. Izslēgt šo terminu no Satversmes bija vienkāršāk,» skaidroja P. Dzalbe.
Tiesnešiem ne pārāk patika jautājums, kā viņi vērtē to, ka grieķu-romiešu tiesību sistēmā tiek ieplūdināti anglo-sakšu tiesību elementi, piemēram, kāzuss «patiesā labuma guvēja tiesības». P. Dzalbe teica, ka tās ir globalizācijas sekas, bet Latvijas tiesas ar šo var tikt galā.
