Latvijā ieradīsies Kanādas Sauszemes spēku komandieris

© F64

Pirmdien, 7.maijā, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Ivo Mogiļnijs tiksies ar Kanādas Sauszemes spēku komandieri ģenerālleitnantu Paulu Vinniku.

Tikšanās laikā aizsardzības nozares vadība ar ģenerālleitnantu Vinniku pārrunās starptautiskās un reģionālās drošības aktualitātes, Latvijas un Kanādas sadarbību aizsardzības jomā, kā arī ar NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu saistītus jautājumus.

Tāpat vizītes laikā ģenerālleitnants Vinniks apmeklēs Ādažu bāzi, kur tiksies ar Latvijā izvietotās NATO daudznacionālās kaujas grupas vadību un karavīriem, apskatīs militāro tehniku un iepazīsies ar bāzes infrastruktūru.

Jau ziņots, ka Kanāda vada NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, un Kanādas bruņotie spēki NATO paplašinātās klātbūtnes laikā uz Latviju nosūtījuši apmēram 450 Sauszemes spēku karavīru no mehanizētā kājnieku bataljona, kā arī bruņumašīnas, izlūkvadu un atbalsta elementus.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā veido vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

Lēmums par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā tika pieņemts NATO samitā Varšavā 2016.gadā.

Savukārt 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija.

Šī gada 15. janvārī notika Kanādas vadītās kaujas grupas vadības maiņas ceremonija, noslēdzoties pirmajai Latvijā izvietotās kaujas grupas karavīru rotācijai.

Šogad NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu papildinās arī Čehija un Slovākija.

Vinniks no šodienas līdz 7.maijam uzturēsies darba vizītē Latvijā.

Latvijā

Ar 2025.gadu stāsies spēkā vairākas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Svarīgākais