Karam Afganistānā gals nav redzams
Ne NATO kopumā, ne alianses sabiedroto valstu, arī Latvijas, karavīri nākamajā gadā Afganistānu neatstās. Kad Rīgā notikušajā NATO Parlamentārajā asamblejā (PA) parlamentārieši uztraucās, vai var ticēt ASV prezidenta solījumam, ka 2011. gada 20. jūlijā karaspēks no kara plosītās valsts tiks izvests, viņi saņēma, iespējams, citu atbildi nekā gaidīja.
ASV aizsardzības ministra palīgs starptautiskās drošības jautājumos Aleksandrs Veršbovs pirms dažām dienām atbildēja: "Ar šo datumu ir daudz pārpratumu."
Paliksim un būs jāpalīdz
Nākamgad uzsākšot militārā kontingenta samazināšanu, bet "tas būs atkarīgs no situācijas, ja tā var teikt, karalaukā". A. Veršbovs pieļāva, ka varbūt varēs sākt samazināt karavīru skaitu, taču to izvērtēs tikai šāgada decembrī. "Izvešana ilgs vairākus gadus, un tikmēr starptautiskie spēki tur būs," viņš pateica skaidri un gaiši. Turklāt Afganistāna saņemšot arī ekonomisko palīdzību un palīdzību narkotiku apkarošanas programmās vēl ilgi pēc karaspēka izvešanas. Latvijas delegācijas vadītāja NATO PA Vaira Paegle norādīja: "Nevarēsim iziet no Afganistānas, ja būs jāturpina atbalstīt Afganistānu kā donoriem, jo pati Afganistāna pārvaldībai dod maz naudas." Pēc Afganistānas aizsardzības ministra Abdulrahīma Vardaka teiktā, postījumi valstij sasnieguši 250 miljardus dolāru.
Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis aicināja Afganistānas valdību aktīvi iesaistīties atbildības pārņemšanā par drošību savā valstī, vienlaikus apstiprinot, ka Latvija turpinās sniegt atbalstu. A. Vardaks gan klāstīja, ka ir kritis daudz vairāk afgāņu nekā 1788 NATO karavīri, kas liecina par valsts ieguldījumu tās drošībā.
Sabiedrība nevēlas ilgu misiju
Oficiālajās runās PA tika izteikta vienota nostāja – sabiedroto karaspēks Afganistānā paliks un ne vienu gadu vien, tomēr parlamentāriešu jautājumi atspoguļoja katras konkrētās valsts sabiedrības noskaņojumu.
Lielāko NATO dalībvalstu pārstāvji atļāvās neglaudīt pa spalvai ASV politiku Afganistānas jautājumā, bet Latvijas amatpersonas runāja kā no labas uzvedības grāmatas. Piemēram, Lielbritānijas pārstāvis piedāvāja pārvērtēt uzturēšanās ilgumu Afganistānā, jo sabiedrība to neatbalsta. Savas šaubas neslēpa arī Itālijas un Portugāles parlamentārieši. A. Veršbovs atbildēja: "Amerikāņi nav ieinteresēti palikt Afganistānā. Atdosim [afgāņiem] provinci pēc provinces. Vajag pierādīt, ka pakāpeniska pāreja [uz varas atdošanu afgāņiem] ir sākta." Viņš tomēr atzina, ka, lai arī afgāņu policijā ir 300 000 cilvēku, sasniegto dinamiku būs grūti noturēt. "Mums tagad ir kritiski uzturēt šo spēku līmeni un dinamiku," sacīja ASV pārstāvis.
Latvija turpinās iesākto
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) paziņoja – lai vai kādi ekonomiskie satricinājumi bija Latvijā, mēs nedrīkstējām atteikties no starptautiskās sadarbības Afganistānā. Viņš teica, ka Latvijai vajadzēs ilgtermiņā atrasties Afganistānā. Asamblejas dalībniekus interesēja, kā Latvijas sabiedrība reaģējusi uz faktu, ka sociālais budžets ir krietni samazināts, bet aizsardzības vajadzībām tiek tērēti salīdzinoši lieli līdzekļi. "Aizsardzības prioritātēs ir noteikts bruņoto spēku apmērs Afganistānā, tāpēc izdevumus samazinājām citās jomās. Ja vēlamies palīdzību no alianses, mums jāpalīdz aliansei. Sabiedrība dalību NATO uztver kā garantu neatkarībai," formulēja V. Dombrovskis.