Latvijas simtgades pasākumu kulminācijā – 18. un 19. novembrī – notiks multimediālas deju lielizrādes Abas malas koncerti. Divi. Plānotais valsts līdzfinansējums – 626 000 eiro.
Latvijā nav problēmu, ko risināt? Bet Latvijā tikai dzied un dejo, dzied un dejo. Vai tas nozīmē, ka problēmu risināšana tiek aizbīdīta prom no acīm? Valsts simtgade ir kultūras nozares apogejs - gan naudas, gan pasākumu skaita ziņā, gan kā iespēja daudzo projektu autoriem apmierināt savas ambīcijas. Vērienīgas idejas, lieli honorāri. Kas no tā visa paliks nākamajiem 100 gadiem? Vai tās būs realizētās idejas, par kurām pēc 100 gadiem teiks: jā, ģeniāli, jā, Latvijas Nokia, to bija un ir vērts atkārtot ne tikai te, bet arī citās valstīs? Vai arī tās vēsturē ieies kā dažu cilvēku īstenotas ambīcijas un apgūta nauda?
Pārmetumi komponistiem, horeogrāfiem, mūziķiem, dejotājiem, režisoriem un citiem iesaistītajiem darītājiem ir nevietā. Ja ir iespēja, tad tā jāizmanto. Ja var radīt līdz šim kaut ko nebijušu un tam beidzot ir nauda, tad tas ir jādara. Jautājums ir par Latvijas simtgades svinēšanas mērķi. Un līdzekļiem. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Abas malas kopš 2015. gada
Latvijas Nacionālais kultūras centrs jau 2015. gada oktobrī izsludināja konkursu par Latvijas Republikas simtgades svētku deju lieluzveduma māksliniecisko koncepciju. Piedāvājumu iesniegšana noslēdzās 2015. gada 25. novembrī. Konkursa rezultātā uzvarēja multimediālās deju lielizrādes Abas malas koncepcija un realizācijas plāns, stāsta izrādes radošās komandas pārstāve Gunta Kursiša. Jau kopš 2015. gada nogales sākās projekta īstenošana, kas rezultēsies ar izrādi šā gada 18. un 19. novembrī un ar skatītājiem pieejamu ģenerālmēģinājumu 17. novembrī Arēnā Rīga.
Kas paliks vēsturei?
Multimediālā izrāde tiek pieteikta kā vērienīga, unikāla, personīga un mūsdienīga, kurā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas, un kopā tiek stāstīts Latvijas, mūsu visu stāsts. Izrāde tiks saglabāta televīzijas ierakstā. Nav zināms, vai tam būs gadsimtu ilgs mūžs. Klātienē Abas malas varēs noskatīties 21 000 skatītāju. Biļešu cenas ir no 5 eiro līdz nepilniem 39 eiro. Par paliekošu šobrīd tiek uzskatīts muzikālais un vizuālais materiāls. «Veidojot lielizrādes muzikālo materiālu, tika veikta liela vēsturiskā materiāla, avotu izpēte, identificējot katram laika posmam aktuālāko, raksturojošo mūziku. To var attiecināt arī uz vizuālo materiālu, kas tiks izmantots, veidojot projekcijas. Ir izveidota sadarbība ar Latvijas Valsts arhīvu, kuras ietvaros veikta arhīvā esošo materiālu apzināšana un apkopošana lielizrādes izveides vajadzībām, un pēc projekta realizācijas tam tiks nodoti lielizrādes audio un vizuālie materiāli. Ir jau izteikta interese no kultūrizglītības iestādēm par muzikālā materiāla izmantošanu kā papildinājumu Latvijas kultūras vēstures apguves procesā. Lielizrādes izveides laikā tiek veidoti cilvēkstāsti, kas no personīgās pieredzes, no ģimenes pieredzes stāsta par konkrēto laika posmu, vēstures posmu, un izrādes tapšanas laikā tie būs pieejami Abas malas sociālajos tīklos, mājaslapā abasmalas.lv, kā arī vietnē Youtube,» uzskaita G. Kursiša.
Ir precedents
Nav ieteicams salīdzināt, tomēr tā darīšu. Latvijas valsts simtgade tika atklāta ar multimediālu izrādi Gaismas raksti Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un palika nesaprasta. Diez vai tās skatītājiem varētu pārmest, ka nav spējuši pacelties līdz augstās mākslas līmenim. Ja izrāde veidota skatītājiem, konkrētai auditorijai, tad vajadzētu saprast tai veltīto vēstījumu. Nekā. Izrādes veidošanai iztērēti vairāk nekā 138 000 eiro.
Vai izmantos?
Ir grūti prognozēt, vai multimediālo deju lielizrādi Abas malas pēc tās norises vēl kādreiz atjaunos, tās specifisko tehnisko priekšnosacījumu (telpa, scenogrāfija) un konkrēto izrāžu tehniskā nodrošinājuma izmaksu (projektoru noma) dēļ, bet no mākslinieciskā viedokļa gan deju lielizrādes stāsts, izveidotā oriģinālmūzika, gan horeogrāfijas, videoprojekcijas to pieļauj, godīgi atbild G. Kursiša.
Kāpēc Abas malas ir unikāls uzvedums? Tas nav salīdzināms ar citiem līdzīgiem uzvedumiem, jo kustība un deja ir tikai viens no šīs izrādes pamatelementiem, vienlīdz svarīga ir gan mūzika, gan videoprojekcijas un gaismu partitūra, gan scenogrāfija, kas ļauj Latvijas vēsturē pēdējos simt gados notikušo stāstīt bez valodas starpniecības. Valodas barjeras neesamība dod iespēju uzrunāt daudz plašāku auditoriju, arī ārvalstu viesus, kuri latviešu valodu nepārvalda.
Ja tā notiks, tad izrāde un tās veidošanā ieguldītie līdzekļi būs sasnieguši mērķi.
KĀPĒC IZRĀDE IR UNIKĀLA?
* Tiks īpaši veidota 2000 kvadrātmetru liela mākslas projekciju skatuve, - viens no lielākajiem, ja ne vislielākais šāda veida scenogrāfijas risinājums Latvijas vēsturē.
* Vienotā sistēmā tiks izmantoti 27-30 HD projektori. Šāda veida tehniskie risinājumi Latvijā vēl līdz šim nav realizēti.
* Izrādei ir izveidota oriģinālmūzika (komponisti Andris un Reinis Sējāni), oriģinālhoreogrāfijas. Kustību valodā šo stāstu izstāstīs, izdejos 450 dažādu žanru dejotāji, kuriem horeogrāfiju veido Raimonds Martinovs, Liene Grava un Dace Adviljone.
IZMAKSAS
Līdz šim projekta realizācijas izmaksas ir 243 682 eiro (2016., 2017. gads), no kuriem nodokļos nomaksāts 46 271 eiro, kas ir gandrīz 19% no kopējās projekta tāmes.
Projektam plānots valsts līdzfinansējums - 626 000 eiro.
No projekta kopējām izmaksām 18% veidos nomaksātie nodokļi, autoratlīdzības plānots izmaksāt 15%, satura mākslinieciskās izveides sastāda 41%, projekta realizācijas tehniskās izmaksas (telpu, tehnikas, īre, tiešie izrāžu organizācijas izdevumi) gandrīz 45%. Telpu nomas īre Arēnā Rīga ir nepilni 300 000 eiro un ar video projekciju saistītās tehnikas noma, uzstādīšanas, programmatūras un apkalpošanas izmaksas ir aptuveni 210 000 eiro.
Avots: projekts Abas malas