Ap 85% personu, ko nepieciešams auditēt jeb pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ir "mobilizējušies jeb koncentrējušies" Rīgā vai ap Rīgu, šodien žurnālistiem sacīja VID nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone.
Tā kā arī ap 80% visu pārbaužu notiek Rīgā, bet pārējās tiek veiktas reģionos, tad attiecīgi arī VID darbinieki reorganizācijas rezultātā tiek izvietoti aptuveni tādā pat veidā - Rīgā strādā lielākā daļa 88% nodokļu kontroles jomā nodarbinātā personāla, bet pārējie kontroles jomas darbinieki strādā reģionos.
Pētersone papildināja, ka VID reorganizācijas pamatmērķis, ņemot vērā nodokļu nenomaksas riskus, ir kontroles pasākumus veikt tur, kur nemaksāšanas risks ir visaugstākais. To, ka šāda politika bijusi produktīva, apliecinot arī tas, ka 95% no kopējā VID veikto pārbaužu skaita bijuši rezultatīvi.
Kā žurnālistus informēja VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova, Rīgā ir izvietoti 88% no nodokļu kontroles personāla, bet ap 12% - Daugavpilī, Kuldīgā un Valmierā.
Kopējais VID atvēlētais budžets 2010.gadam ir 50,93 miljoni latu, savukārt 2008.gadā VID darbības, tostarp, atlīdzību izmaksai, nodrošināšanai bija 83,69 miljoni latu, bet 2009.gadā - 53,68 miljoni latu, sekojoši samazinājums ir par gandrīz 40%.
Bruto atalgojums VID vidēji uz vienu nodarbināto mēnesī šobrīd ir 469 lati. Jezdakova žurnālistiem sacīja, ka viņa saņem vislielāko algu VID - 1715 latus, bet mazākā VID strādājošā alga ir 224 lati "uz papīra".
Pēc VID Administratīvās pārvaldes direktora vietnieces un stratēģiskās attīstības un personāla pārvaldes direktores Santas Garančas teiktā, tieši atalgojuma samazinājums, kas VID vidēji sarucis par 21%, bijis iemesls, kāpēc puse no kopējā darbinieku skaita, ar ko pārtrauktas darba attiecības, izlēmuši amatu atstāt. Garanča sacīja, ka to darbinieku skaits, kas amatus atstājuši paši, un to skaits, ko atbrīvojis VID, esot aptuveni līdzīgs.
2009.gada beigās VID strādājošo skaits bija sarucis līdz 4461 personai no 5070 darbiniekiem gada sākumā. 2010.gadā VID plānoto darba vietu skaits ir 4500, taču, pēc VID aplēsēm, jau šā gada aprīlī VID bija 4300 strādājošo.
Pētersone informēja, ka tematisko pārbaužu veikšanai un auditiem viņas vadītajā struktūrā ir 550 štata vietas, taču tās visas patlaban nav aizpildītas. VID strādā 219 auditori, 130 tematisko pārbaužu veicēji un 49 analītiskā personāla pārstāvji.
Pētersone informēja, ka viņas vadītajā pārvaldē šobrīd ir 10 vakances, bet Jezdakova papildināja, ka VID nākotnē varētu būt spiests izsludināt atklātus konkursus, ja esošās vakances neizdosies aizpildīt no esošajiem resursiem.
Pētersone skaidroja, ka Rīgā arī iepriekš bijis mazāk darbinieku un, tā kā finansējums iestādei samazināts, lai saglabātu esošos darbiniekus un, piemēram, neatlaistu viņus no darba Daugavpilī un uzreiz nepieņemtu darbā Rīgā, VID izlēmis saglabāt personai darba vietu, taču nosakot, ka tā ir galvaspilsētā.
Jezdakova savukārt skaidroja, ka nebūtu pareizi "turēt kāda mazpilsētiņā trīs tematiskās pārbaudes veicējus, kurus turklāt pazīst visa pilsēta, kuriem "tur ir draugi un radi", tādējādi, reorganizācijas rezultātā centralizējot procesus, VID izvairījies no dažādām nepatīkamām situācijām.
Runājot par efektīvu procesu pārvaldīšanu, Pētersone atzīmēja, ka VID kā iestāde ir ieinteresēta, lai cilvēki dzīvotu Rīgā vai arī uz darbu galvaspilsētā brauktu no pietuvinātiem rajoniem, taču šobrīd VID to nevar nodrošināt.
Tā kā "šis nav pirmais un pēdējais VID reorganizācijas process", tad pašreizējā reorganizācijas politika ir VID personāla pārvietošana un koncentrēšana Rīgā.
Tā 30 cilvēki no nodokļu kontroles pārvaldē strādājošajiem šīs pēdējās reorganizācijas ietvaros vai nu īrē dzīvokli Rīgā, vai dzīvo kaut kur vidusposmā starp viņu faktisko dzīvesvietu, kas, piemēram, ir Daugavpilī, un darba vietu galvaspilsētā. Tā šie darbinieki varot katru rītu un vakaru doties uz darbu un no darba mājup.
Pētersone apliecināja, ka tās gan esot papildus izmaksas, taču esot jāsaprot, ka tad, ja VID noteiks darba vietu darbiniekam Daugavpilī, tad tas ir darba brauciens, par ko jāmaksā dienas nauda, naktsmītnes tēriņi un citi papildus izdevumi. Šī brīža VID budžets to nepieļaujot.
Līdz ar to VID mēģina "modelēt vidusceļu" atbilstoši nodokļu maksātāju izvietojumam, piemēram, darbinieki no Valmieras braucot strādāt uz pietuvinātiem rajoniem. Līdz ar to neesot tā, ka viss esot Latvijas centrā.
Pēc Pētersones teiktā, ap 70 VID darbiniekiem palikuši strādāt lauku reģionos.
Viņa šo situāciju novērtēja kā "ļoti kutelīgu" un neviennozīmīgi traktējamu, tāpēc VID pārrunājot ar cilvēkiem šo situāciju, lai viņi saprastu, ka VID vadības vēlme nav tikai "tīri skaitliski skatīties uz to".