Darbavietā nelaimes gadījums bija, taču tas nav pamatojums, lai Valsts darba inspekcija (VDI) noteiktu darba devēja vainu – tā var tulkot Augstākās tiesas spriedumu Zolitūdē sagruvušā lielveikala Maxima lietā. Vainas noteikšana un pierādīšana jāveic citām institūcijām.
Traģēdijas - 54 cilvēku bojāeja un daudzu desmitu cilvēku savainojumi un morālās traumas - cēlonis bija jumta nogruvums, taču tas bija ārpus uzņēmuma Maxima Latvija kontroles un Maxima Latvija to nevarēja paredzēt. Taču, vērtējot nelaimes gadījumu darbavietā, VDI sāka vērtēt vainu, skaidro zvērināts advokāts, Maxima Latvija pārstāvis Jānis Kārkliņš. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka VDI vienīgais mērķis ir konstatēt, vai ir bijis nelaimes gadījums darba telpās, nevis skaidrot traģēdijas iemeslus un izvirzīt vainīgos. Vairākās ekspertīzēs, tostarp Valsts policijas ekspertīzē, ir konstatēts - traģēdijas cēlonis bija rupja kļūda ēkas projektēšanā. Traģēdijā cieta arī Maxima Latvija darbinieki, par ko VDI sastādīja attiecīgus aktus.
Advokāts informē, ka tiesā strīds bija par VDI aktu satura atbilstību likumam. VDI aktu mērķis ir sniegt darbiniekiem un viņu tuviniekiem iespēju saņemt sociālās apdrošināšanas atlīdzību. Ja VDI aktā ir norādīts, ka negadījums ir noticis «darba telpās», tad VDI akts var būt pamats sociālās apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai. Viņš sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka Maxima Latvija nenoliedza faktu, ka tas bija nelaimes gadījums darba vietā un ka VDI akts var būt pamats pabalsta saņemšanai.
Maxima Latvija argumentēja, ka VDI rīcībā nebija visu faktu, lai sāktu vērtēt darba devēja atbildību. VDI ir pieļāvusi būtiskas kļūdas savos secinājumos, akta sastādīšanas brīdī nezinot visus apstākļus un faktus. Šobrīd, kad ir saņemta gan neatkarīgu Vācijas ekspertu ekspertīze, gan Valsts policijas ekspertīze, kuru secinājumus valsts amatpersonas ir paudušas arī publiskajā telpā, ir skaidrs, ka vienīgais traģēdijas cēlonis ir bijusi kļūda ēkas, kura jau bija nodota ekspluatācijā, būvprojektā. Citiem vārdiem - nepastāv cēlonisks sakars starp darba devēja darbībām un nelaimes gadījumu darbā. Tas liek secināt, ka VDI akts pret Maxima Latvija sastādīts tendenciozi, teikts advokāta sagatavotajā informācijā.
Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Tas gan nenozīmē, ka visas pārējās tiesvedības būtu apturētas vai izbeigtas. Turpinās gan krimināllietas, gan civillietu izskatīšana. Advokāts Kārkliņš atgādina, ka līdz šim civiltiesiskā kārtā jau ir pieņemti divi spriedumi, kuri stājušies spēkā un kuros ir atzīts - Maxima Latvija nav juridiski atbildīga par traģēdiju un tās sekām.
***
NO SPRIEDUMA
Nelaimes gadījuma laikā paralēli norisinājās trīs savstarpēji nesaistītas situācijas - A (nelaimes gadījums darbā), B (viltus trauksme par ugunsgrēku) un C (II kārtas būvdarbi uz veikala jumta), no kurām tikai A situācija atbilst nelaimes gadījuma darbā jēdzienam. Darba devēja darbības, kas saistītas ar II kārtas būvdarbiem (C situācija) un viltus trauksmes (B) situāciju, nebija pamata vērtēt konkrētā administratīvā procesa ietvaros. Proti, A situācija kā nelaimes gadījums darbā ir skatāma administratīvā procesa kārtībā par nelaimes gadījumu darbā atbilstoši Izmeklēšanas noteikumu prasībām. Savukārt iespējamie pārkāpumi, kas saistīti ar B un/vai C situāciju (viltus trauksmes situācija un II kārtas būvdarbi) un kuri ir atklājušies nelaimes gadījuma izmeklēšanas laikā, nav jānorāda aktā par nelaimes gadījumu darbā un tie nav vērtējami šāda procesa ietvaros, bet gan par tiem Valsts darba inspekcija var ierosināt administratīvo pārkāpumu.