"Ātrie" izmisīgi vēršas pie sabiedrības: kārtīgi apsveriet, kurā brīdī tiešām nepieciešama palīdzība

Komunikācijā ar sabiedrību Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) faktiski izmisīgi aicina vērtēt, kurā brīdī tiešām nepieciešama neatliekamā palīdzība, norāda dienesta direktore Liene Cipule.

Viņa skaidroja, ka NMPD ļoti bieži redzama situācija, kurā, attaisnojot cilvēku gaidas, dienesta mediķi sniedz palīdzību arī gadījumos, kad to nevajadzētu darīt. Līdz ar to rodas sajukums sabiedrības acīs, jo NMPD sakot vienu, bet darot ko citu.

Vienlaikus Cipule nenoliedz arī iepriekšējās NMPD direktores Sarmītes Villeres izteikumus, ka liela daļa problēmu ir ārpus dienesta ietekmes robežām. Par šiem jautājumiem NMPD ir iespēja izteikties rekomendāciju veidā politikas veidotājai Veselības ministrijai, kura pārrauga kopējo sistēmu, sacīja NMPD direktore.

Viņa uzskata, ka iepriekš dienests vairāk saucis pēc atbalsta no politikas veidotāja un vairāk problēmas saskatījis tieši ārējos faktoros. Vienlaikus viņa norādīja, ka neviens uzņēmums nevar ilgi stāstīt, ka tirgū viss ir slikti un vainīgi ārējie apstākļi.

Pagājuši vairāki mēneši kopš Cipule ir amatā, un, pēc viņas teiktā, cilvēki sajutuši iespēju strādāt citādāk, turklāt veidojoties arī laba un spēcīga komanda. "Galvenais, ka spējam pulcēties ap ideju, ka sekundārie izsaukumi nav tikai mūsu iegribas vai Hipokrāta zvēresta realizēšanas pasākums, tas ir ļoti liels finansiāls bloks mūsu dienestam. Resursi tiek izmantoti neefektīvi, tāpēc mums ir jādomā, kā rīkoties efektīvāk. Neviens cits mūsu vietā efektivitāti necels. Vārdu sakot, izpratne ir, un ļoti ceru, ka tuvākajā laikā nonāksim līdz konkrētiem pasākumiem," sacīja NMPD vadītāja.

Pēc viņas teiktā, sekundāro izsaukumu jautājums ir ārkārtīgi komplicēts, un tam jāpieiet uzmanīgi no visām pusēm. Viņa norādīja, ka patlaban, lai samazinātu sekundāro izsaukumu skaitu, dienestā tiek realizēts pilotprojekts, kurā brigāžu vadītāji tiek aicināti norādīt, kuri, viņu ieskatā, ir sekundārie izsaukumi, neatkarīgi no uzstādītās diagnozes vai izsaukuma rezultāta.

Tāpat Cipule informēja, ka dienestā darbojas sekundāro izsaukumu darba grupa, kura apkopo gan priekšlikumus, gan ideju darbnīcā lemto, gan darbinieku anketās redzēto, gan arī ekspertu teikto. Tāpat NMPD cenšas raudzīties uz rekomendācijām, kuras varētu ģenerēt ministrijai.

Vienlaikus Cipule uzskata, ka arī sabiedrībai jāsaprot, kas ir NMPD, un pašam dienestam tas katru dienu jāatgādina. "Tas ir sabiedrības interesēs, lai mūsu darbinieki nebūtu izdeguši, atsaucoties nepamatotiem izsaukumiem. Šī iemesla dēļ jāinformē par alternatīvām iespējām vīrusu infekciju vai nelielu traumu ārstēšanai, piemēram, doties pie ģimenes ārsta vai uz traumpunktu. Mūsu dienesta funkcijām nav alternatīvu - jāglābj dzīvība. Mūsu darbā ietilpst politraumas pēc avārijas, smagas darba traumas un priekšlaicīgas dzemdības. Mums ir jābūt labākajiem, tāpēc sabiedrības izpratne par to ir ļoti nozīmīga," sacīja Cipule.

Viņa atzina, ka dialogs ar sabiedrību ir ļoti grūts, un tam bija jāsākas jau pirms dienesta veidošanas, lai cilvēkiem būtu izpratne par to, kādas funkcijas veic NMPD. Vienkārši pārsaukt ātro palīdzību par neatliekamo palīdzību nebija pareizi, uzskata NMPD vadītāja.

Patlaban, pēc viņas teiktā, NMPD priekšā ir "ļoti nopietna" izšķiršanās. "Ja NMPD turpinās, kā līdz šim, dienestam resursu būs vēl mazāk," viņa norādīja.

Cipule uzskata, ka sekundāro izsaukumu dēļ NMPD darbinieki nesasniedz profesionālo apmierinājumu un meklē citus izaicinājumus. "Darbinieki ir sagatavoti dzīvības glābšanai, nopietnu veselības traucējumu novēršanai, pacientu transportēšanai uz stacionāriem no avārijas vietām, bet tā vietā viņiem regulāri jābrauc pie izsaucējiem ar iesnām, nelielu temperatūru. [..] Ļoti gribētu, lai sabiedrība izprot, ka cilvēki, kuri atnākuši strādāt NMPD, ir ar īpašu misiju sirdī," teica Cipule.