Optimistiski paziņojot par veiksmīgi īstenoto pāreju uz ciparu apraidi, atbildīgās institūcijas izliekas, ka reģionālās televīzijas Latvijā neeksistē, – par to, iespējams, sagaidāmi Eiropas līmeņa tiesu darbi.
Vakar patiešām tika atslēgta analogā apraide nacionālajām televīzijām, taču lokālās televīzijas reģionos no Rīgas atslēgt tehniski nav iespējams. Vietējās izmanto savus analogos raidītājus, tātad, ja vien nevēlēsies pašlikvidēties, turpinās raidīt. Nacionālais radio un televīzijas centrs atslēdzis vien tās trīs televīzijas, kurām nomāja savu infrastruktūru. Taču Latvijā kopumā ir 21 vietējā televīzija, un to kopējā auditorija ir ap 300 000 skatītāju liela.
Latvijas reģionālo televīziju asociācijas priekšsēdētājs, divu reģionālo televīziju līdzīpašnieks un vadītājs Jānis Galviņš stāsta, ka pašlaik Saeimas atbildīgajā komisijā panākta konceptuāla vienošanās, ka vēl līdz 2011. gada beigām mazās televīzijas tomēr drīkstēs raidīt analogajā signālā. Taču nopietnākā cīņa ir vēl tikai priekšā. Reģionāļi ir ar mieru pāriet uz ciparu signālu, taču ar saviem raidītājiem, bez Lattelecom kā starpnieka, jo reģionālajām televīzijām nav līdzekļu šī pakalpojuma apmaksai. Ekskluzīvās tiesības uz frekvencēm Lattelecom ar Satiksmes ministrijas svētību piešķirtas līdz pat 2013. gada beigām.
Ventspils televīzijas ziņu moderatore Gonda Porniece saka: "Mēs arī esam par progresu, taču ļaujiet mums to sasniegt patstāvīgi." Šobrīd mazās televīzijas ar nepacietību gaida vēlēšanas. "Varbūt tad pie varas nāks, citi."
Jānis Galviņš atgādina, ka līdz pat marta beigām Nacionālā radio un televīzijas padome apgalvoja, ka reģionāļi varēs raidīt patstāvīgi. Taču tad pēkšņi viss mainījās, un Lattelecom tapa pasludināts par starpposmu, bet visas mazās televīzijas – par saliekamām vienā Latvijas ziņu kanālā.
Šāda monopola izveidošana apdraud mazo televīziju pastāvēšanu, tāpēc asociācija tuvākā mēneša laikā plāno vērsties Eiropas Komisijā, bet pēc atbildes saņemšanas – nepieciešamības gadījumā arī starptautiskajā tiesā pret Latvijas valsti. "Mēs zinām, ka mums ir taisnība!" saka J. Galviņš. Ka televīzijas šādā prāvā uzvarēšot, zina arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un tās vadītāja Ingrīda Circene. Īsi pirms Jāņiem Saeimā trešajā lasījumā tiks skatīts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Un šobrīd likumprojektā iestrādāta norma, kas atļauj turpināt analogo apraidi, nevis pagarinātas Lattelecom ekskluzīvās tiesības, kā bija sākotnēji paredzēts. Vai reģionālajām TV stacijām labvēlīgo grozījumu izdosies iebalsot, I. Circene neņemas prognozēt. Arī to, vai reģionāļiem izdosies saņemt tiesības raidīt ar saviem ciparu raidītājiem, var tikai zīlēt.
Nacionālās radio un televīzijas padomes locekle Ingrīda Brigita Stroda spriež – tas būtu tikai loģiski. "Normatīvos ir jāiestrādā zaļā gaisma, jo vietējās televīzijas ir gan bizness, gan iedzīvotāju tiesības uz informāciju par lokāliem notikumiem."
Asociācijas vadītājs Jānis Galviņš atgādina vēl vienu būtisku, taču politiķu vidū nepopulāru aspektu, kādēļ reģionāļi ir nozīmīgi nacionālā kontekstā. Ja x stundā tiek atslēgts lielais tornis, reģionālās televīzijas var nodrošināt apraidi.
"Ir pienācis laiks aicināt tautu aizstāvēt mazās televīzijas no politiķiem, kam ir izdevīga to likvidācija.