Vidējā alga "uz rokas" Latvijā sasniegusi gandrīz 900 eiro

© F64

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 EUR, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums nemainīgi ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, telekomunikācijas, ķīmiskā rūpniecība un farmaceitisko produktu ražošana. Pagājušajā gadā šajos sektors strādājošo vidējais atalgojums pārsniedza 1 000 EUR robežu. Savukārt zemāko atalgojumu, zem 700 EUR, saņēma izglītības, kultūras un veselības aprūpē strādājošie.

Pētījuma rezultāti apstiprina joprojām pastāvošās būtiskās atšķirības neto atalgojumā starp Latvijas lielākajām pilsētām un reģioniem. Augstāko atalgojumu saņem Rīgā strādājošie, vidējai algai sasniedzot 968 EUR, bet Pierīgā, Jūrmalā - 897 EUR. Savukārt zemākais vidējais atalgojums ir Daugavpilī - 619 EUR, bet Latgalē kopumā - 593 EUR.

“Tā kā bezdarba situācija ir atšķirīga un atalgojums galvaspilsētā ir vidēji par 40% augstāks nekā citās Latvijas pilsētās un reģionos, un šī tendence pēdējos gados nav mainījusies, liela daļa reģionu iedzīvotāju ir motivēti strādāt Rīgā. Šo vēlmi aizvien biežāk izprot un izmanto arī darba devēji, piemēram, daļa pārtikas mazumtirgotāju, kuriem ir liels vakanču skaits Rīgā, jau vairākus gadus aktīvi uzrunā darbiniekus no reģioniem, pilnībā vai daļēji apmaksājot dienesta viesnīcu un ceļa izdevumus no un uz dzimto pilsētu,“ stāsta “CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš.

Analizējot kopējo ienākumu atšķirību starp dzimumiem, tika secināts, ka vīriešu vidējais neto atalgojums Latvijā ir 1 021 EUR, kamēr sievietes vidēji saņem par 27% mazāk, 806 EUR. “CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš norāda, ka tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka sievietes biežāk ieņem amatus nozarēs, kur vidējais atalgojums ir zemāks, piemēram, ēdināšanas, izmitināšanas, veselības un sociālās aprūpes iestādēs. Savukārt, salīdzinot pētījuma datus par sieviešu un vīriešu atalgojumu vidējā un augstākā limeņa vadības amatos, procentuālā atsķirība ir mazāka - sievietēm vidēji saņemot par 14% mazāk.