Līdz augustam jāizdomā, kā likvidēt OIK
Ar valdības lēmumu izveidotajai darba grupai līdz šā gada augustam būs jāizstrādā vairāki scenāriji obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sistēmas likvidēšanai, bet apstiprināšanai valdībā jāvirza viens scenārijs, šodien Saeimas Tautsaimniecības komisiju informēja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Viņš stāstīja, ka darba grupa, kas izvērtēs OIK sistēmas likvidēšanas iespējas, uz pirmo sēdi sanāks rīt, 26.aprīlī, lai uzklausīti šīs sistēmas rašanās apstākļus un tālāku attīstību no 1990.gadiem līdz šai dienai.
"Pirmajā darba grupas sēdē skatīsimies, kā šī atbalsta sistēma ir radusies sākot no 1990.gadiem līdz šodienai, kādi ir galvenie notikumi, kas šo sistēmu ietekmēja, kādi ir elektroenerģijas spēlētāji patlaban. Tāpat sanāksmē mēģināsim vienoties par tādām formālām lietām kā darba grupas nolikums un darba plāns," stāstīja EM valsts sekretārs.
Pēc viņa teiktā, darba grupas viens no galvenajiem uzdevumiem būs novērtēt esošo atbalsta sistēmu, analizēt šīs sistēmas makroekonomisko ietekmi u.c. jautājumi.
Tāpat turpmākajās sanāksmēs darba grupa vērtēs valsts atbalsta juridiskos aspektus, kāda normatīvā bāze regulē šo atbalstu, un kādas ir iespējamās juridiskās sekas, ja normatīvā bāze tiek mainīta.
Visbeidzot darba grupa izstrādās vairākus priekšlikumus, no kuriem tiks izvēlēts viens scenārijs. Plānots, ka šis lēmums tiks pieņemts līdz šā gada 1.augustam, bet pēc tam mēneša laikā EM izstrādās normatīvo aktu bāzi, lai šos priekšlikumus varētu ieviest.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets šā gada 17.aprīlī lēma izveidot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanas darba grupu, kuras vadītājs būs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), bet viņa vietnieks Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Darba grupai līdz šā gada 1.augustam uzdots sagatavot OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas.
Savukārt EM līdz šā gada 1.septembrim uzdots iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.
EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.