Darbs pie iesāktajām reformām izglītības jomā būs jāturpina arī nākamās valdības laikā, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Viņš uzsvēra, ka skolu tīkla reforma nevar apstāties un tai ir jāiet uz priekšu. Vienlaikus tas nav tikai šīs valdības darbs, bet gan ilgtermiņa darbs, tādēļ arī nākamajai valdībai tas būs jāturpina, sacīja Valsts prezidents.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paudis, ka valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, tomēr dažas pašvaldības skolu tīklu sakārtojot vien formāli. Komentējot iemeslus, Valsts prezidents norādīja, ka risinājumi ir jāpiedāvā IZM, bet valdībai tie jāizvērtē, pieņemot attiecīgus lēmumus.
"Ir svarīgi, lai ikviens bērns, neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo, saņemtu kvalitatīvu izglītību. Redzam, ka skolu tīkla reforma ir jāveic, un skolu tīklam jābūt tādam, kas atbilst bērnu skaitam, kāds pašlaik ir, lai izglītība būtu kvalitatīva. Jāpārskata arī skolotāju skaits, jo, ja ir mazāk bērnu, visdrīzāk, vajadzētu būt arī mazāk skolotājiem," teica Valsts prezidents.
Vējonis otrdien tikās ar Šadurski, lai pārrunātu aktuālos jautājumus izglītības nozarē, īpašu uzmanību veltot iesāktajiem darbiem skolu tīkla sakārtošanā, kompetencēs balstīta izglītības satura ieviešanā, reformām augstākajā izglītībā, kā arī Valsts aizsardzības mācības ieviešanā.
Runājot par skolu tīkla reorganizāciju, Vējonis atzina, ka procesā iesaistītas kā valdība, tā pašvaldības, tomēr ar lēmumiem līdz šim pietiekami raiti nav veicies. "Lemjot par skolu tīkla sakārtošanu, mēs nerisinām jautājumus par darbavietām, ēkām vai konkrētas pašvaldības priekšrocībām. Mēs lemjam par mūsu bērnu un Latvijas nākotnes iespējam," skaidroja Valsts prezidents, akcentējot, ka skolu tīkla reorganizācijas mērķis ir panākt pēc iespējas labāku izglītības kvalitāti gan saturā, gan materiāli tehniskajā nodrošinājumā, apvienojot resursus vienuviet.
Tāpat Valsts prezidents ar izglītības ministru apspriedis iespējas stiprināt jauniešu piederības sajūtu Latvijai jau skolas solā. "Šogad, svinot mūsu valsts simtgadi, mēs apzināmies, cik liela loma valsts neatkarības saglabāšanā ir tās iedzīvotāju spējai un vēlmei aizstāvēt savu valsti. Lai celtu skolēnu pilsonisko apziņu un vairotu skolēnos patriotismu, jau šogad jāvienojas par Valsts aizsardzības mācības ieviešanu vidusskolas klasēs," aicināja Valsts prezidents.
Savukārt, apspriežot aktuālo situāciju augstākajā izglītībā kopējās izglītības sistēmas reformu ietvaros, Vējonis uzsvēra, ka, tiekoties ar Latvijas augstskolu rektoriem, nostiprinājies secinājums par institucionālu pārmaiņu nepieciešamību augstākās izglītības nozarē. Pēc viņa domām, koncentrējot nevis sadrumstalojot rīcībā esošos resursus, kā arī ieviešot augstākus programmu kvalitātes standartus augstākās izglītības jomās, Latvija spēs radīt kvalitatīvu un globālā mērogā konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu gan valsts, gan arī ārvalstu studentiem," teica Vējonis.
Jau ziņots, ka šogad no 119 pašvaldībām, racionalizējot skolu tīklu, ietaupīt izdevies 18 pašvaldībām. Finansējuma ietaupījums ir ļoti dažāds - ieekonomējušo pašvaldību vidū ir tādas, kurām izdevies ietaupīt gandrīz pusi no mērķdotācijas, taču atsevišķas pašvaldības no mērķdotācijas ietaupījušas vien pāris procentus. Kopumā pašvaldībām izdevies ietaupīt vien 0,5% no valsts budžeta mērķdotācijas.
Savukārt pedagogu darba samaksa saskaņā ar darba slodzi likvidējamās izglītības iestādēs, kurās ir ļoti mazs skolēnu skaits, svārstījies no nepilniem 200 eiro līdz aptuveni 400 eiro.
Domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju, liecina IZM apkopotā informācija par saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības iestādes 2018.gadā.
"Skatoties uz pašvaldību lēmumiem par skolu tīkla sakārtošanu šogad, redzams, ka reorganizējamo skolu skaits ir pietiekami liels, taču, ja skatās uz situāciju pašvaldībās, tad tās ir ļoti dažādas. Ir situācija, kur vairākās izglītības iestādēs mācību procesa vieta nemainās - skolas tikai juridiski tiek apvienotas zem viena jumta. Rezultātā nav nekāda ietaupījuma," stāstīja Šadurskis.
Viņš pauda, ka "ļoti provizoriskie" aprēķini par reālo finanšu ietaupījumu patlaban liecinot, ka ietaupījums ir apmēram 1,5 miljoni eiro gadā. Taču, kā izriet no ministra teiktā, tas esot par maz, lai varētu palielināt pedagogu atalgojumu.