Lai gan minimālā darba alga uz papīra nav mainīta un tā joprojām ir 180 latu, reāli tā ir samazinājusies par vairāk nekā 16 latiem uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieauguma un neapliekamā ienākuma samazināšanas rēķina, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
Labklājības ministrija (LM) ziņojumā norāda, ka minimālā alga 2010. gadā bija jānosaka 50% apmērā no Finanšu ministrijas prognozētās strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. Tajā pašā laikā LM norāda, ka šis minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatprincips ekonomiskās krīzes situācijā nevar darboties. Tāpat arī koncepcija par minimālo algu atzīstama par spēku zaudējušu.
Šo koncepciju – izveidoto minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu – bija paredzēts ieviest līdz 2010. gadam, bet tās mērķis septiņu gadu periodā netika sasniegts, tas ir, minimālā mēneša darba alga nav sasniegusi 50 procentu no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. Reāli ik gadu minimālās algas apmērs netika noteikts atbilstoši koncepcijai un 2010. gadā minimālā mēneša darba alga netika paaugstināta, jo ekonomiskās krīzes situācijā nav iespējams algu paaugstinājums. Tāpēc LM piedāvā 2011. gadā minimālo algu nepaaugstināt.
Savukārt LBAS atzīst, ka, lemjot par minimālās algas turpmāko apmēru, ir jāņem vērā fakts, ka reālā (neto) minimālā alga, kas ir spēkā kopš 2009. gada 1. janvāra, ir samazinājusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieauguma un neapliekamā ienākuma samazināšanas dēļ. Proti, ja 2009. gada 1. janvārī tā strādājošajam bez papildu apgādājamajiem bija 180 latu bruto jeb 146,83 uz rokas, tad šobrīd tā uz rokas ir 130,31 lats, kas nozīmē strādājošā ienākumu samazinājumu par 16,51 latu. LBAS rosina to kompensēt, palielinot algas apmēru. Strādājošo ienākumu samazinājums tiktu kompensēts, ja minimālā alga pieaugtu no 180 līdz 205 latiem.
Valdība, pirms pieņemt gala lēmumu, vienojās jautājumu par minimālo algu skatīt Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.