Vējonis uzsver Latvijas un Norvēģijas ciešo draudzību
 
©F64

Latvijas un Norvēģijas ciešās divpusējās attiecības veido labu pamatu, lai risinātu arī sarežģītus jautājumus, Norvēģijas kroņprinča Hokona, kroņprinceses Metes Māritas un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un viņa kundzes Ivetas Vējones kopīgajā preses konferencē sacīja Valsts prezidents.

Viņš skaidroja, ka Latvijas un Norvēģijas ciešās divpusējās attiecības veido labu pamatu, lai risinātu arī sarežģītus jautājumus, piemēram, tādus kā sniega krabju nozvejas jautājums. Vējonis uzsvēra, ka par arestētā Latvijas zvejas kuģa "Senator" lietu Norvēģijas kroņprinča un kroņprinceses vizītes laikā notiks diskusijas ekspertu līmenī. Viņš arī pauda cerību, ka tiks atrasti risinājumi šai situācijai.

Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka abu pušu tikšanās simbolizē Latvijas un Norvēģijas ciešo draudzību un labās attiecības. Vizīte uzskatāma par īpašu pagodinājumu Latvijas simtgadē, piebilda Vējonis, sakot, ka Latviju un Norvēģiju izsenis vieno ciešas attiecības. "Norvēģija bija viena no pirmajām valstīm, kas 90.gadu sākumā atzina Latvijas atjaunoto neatkarību un likumsakarīgi, ka kopš 90.gadu sākuma abu valstu attiecības piedzīvojušas strauju attīstību," teica Vējonis.

Viņš sacīja, ka Norvēģija neapšaubāmi sniedza atbalstu un padomu brīžos, kad Latvijai bija jādara viss iespējamais, lai veicinātu valsts integrāciju eiroatlantiskajā telpā, un ar Norvēģija atbalstu tas sekmīgi ticis paveikts. Valsts prezidents pauda pārliecību, ka Latvijas un Norvēģijas attiecības kļūs vēl dinamiskākas un spēcīgākas.

"Pateicamies arī par atbalstu, kas tiek īstenots ar Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta palīdzību. Ir pabeigti nozīmīgi projekti, lai atbalstītu nevalstisko organizāciju darbību, reģionālo attīstību, izglītību, zaļo tehnoloģiju projektus, lai mazinātu klimata pārmaiņas un saglabātu kultūras mantojumu. Šo sadarbību arī turpināsim," piebilda Valsts prezidents.

Vējonis arī izteica pateicību Norvēģijai par piešķirto finansējumu Rīgas Juridiskās augstskolas padziļinātajai programmai, kas veltīta Eiropas Savienības tiesībām un ekonomikai, norādot, ka šī sadarbība sniedz reālu ieguldījumu plašākā Eiropas kaimiņu reģiona attīstībā.

"Mūsdienās abas valstis ir ļoti ciešas partneres Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, esam sabiedrotie arī NATO ietvaros, Pateicos Norvēģijai par ieguldījumu Baltijas reģiona drošībā. Svarīga ir dalība NATO paplašinātajā klātbūtnē Lietuvā un NATO gaisa telpas patrulēšanas operācijā. Mums ir ļoti laba sadarbība arī starp valstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem," teica Vējonis.

Norvēģijas kroņprincis Hokons sveica Latviju valsts simtgadē, norādot, ka Latvijas cilvēki parādījuši lielisku apņemšanos savas valsts neatkarības nodrošināšanā. Viņš uzsvēra, ka notikusi auglīga diskusija ar Valsts prezidentu un tikuši apspriesti reģionālās drošības, ekonomiskās un biznesa attīstības jautājumi.

Hokons apliecināja, ka Latvija un Norvēģija ir tuvi sabiedrotie un partneri, kam ir cieša sadarbība un lieliskas divpusējās attiecības. Kroņprincis vērsa uzmanību, ka vairāk nekā 300 Norvēģijas kompānijas reģistrētas Latvijā un vairākas latviešu kompānijas darbojas arī Norvēģijā, tajā pašā laikā ir teju 10 000 latviešu, kas strādā Norvēģijā un sniedz būtisku ieguldījumu Norvēģijas ekonomikā.

Viņš uzsvēra, ka šodien notiekošais Latvijas-Norvēģijas biznesa forums palīdzēs izveidot vēl ciešākas biznesa saites starp abām pusēm, un Norvēģijas mērķis ir attīstīt inovācijas un biznesu, lai diversificētu ekonomiku valsts kļūtu mazāk atkarīga no gāzes un naftas produktiem. Šī iemesla dēļ Norvēģija ir ļoti ieinteresēta mācīties no citiem un dalīties arī savās zināšanās.

Hokons minēja, ka sadarbība starp abām valstīm ietver daudz sektorus, tostarp people-to-people kontaktus. Tāpat Norvēģija lūko pastiprināt sadarbību finanšu noziegumu novēršanā un brīvu un neatkarīgu mediju stiprināšanā.

Jau ziņots, ka pirmdien un 24.aprīlī Latvijā viesojas Norvēģijas kroņprincis Hokons un kroņprincese Mete Mārita.

Plkst.13 kroņprincis un kroņprincese piedalīsies Latvijas - Norvēģijas biznesa foruma pusdienās, bet plkst.14.40 viņi ieradīsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), kur plkst.14.45 notiks grāmatas dāvināšanas ceremonija Tautas grāmatu plauktam.

Plkst.15 kroņprincis un kroņprincese viesosies LNB Bērnu literatūras centrā. Plkst.15.20 Hokons un Mete Mārita tiksies ar Ziemeļvalstu ģimnāzijas un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas audzēkņiem.

Plkst.16.15 plānota kroņprinča un kroņprinceses neformālā tikšanās ar mediju pārstāvjiem LNB, bet plkst.19 Hokons un Mete Mārita piedalīsies Vējoņa un viņa kundzes oficiālajās vakariņās.

Vizīte iezīmēs Latvijas ciešo sadarbību ar Norvēģiju un būs īpaši veltīta Latvijas simtgadei, un tajā kroņprinci un kroņprincesi pavadīs Norvēģijas ekonomikas un zvejniecības ministra vietnieks Rojs Angelviks un Norvēģijas ārlietu ministra vietnieks Euduns Halvosens.

Vizītes laikā tiks pārrunāta arī arestētā Latvijas zvejas kuģa "Senator" lieta, aģentūrai LETA pastāstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Gints Jegermanis. ĀM pārstāvji šo jautājumu ar Norvēģijas pārstāvjiem pērn jau apsprieduši arī citu tikšanos un sarunu laikā.

Norvēģijas kroņprincis Hokons un kroņprincese Mete Mārita apmeklēs arī Igauniju un Lietuvu.

LETA jau vēstīja, ka šogad Latvijā par godu valsts simtgadei gaidāmas vairākas Eiropas un Skandināvijas valstu karaļnamu vizītes, aģentūrai LETA janvārī apstiprināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V). Viņš skaidroja, ka notiek aktīvs darbs pie vairāku karaļnamu vizīšu saskaņošanas, tajā skaitā Nīderlandes karaļpāra, Luksemburgas lielhercoga Anrī Albēra Gabriēla Feliksa Marī Gijoma Nasava-Veilburga, kā arī Zviedrijas, Norvēģijas un Lielbritānijas karaļnamu pārstāvju vizītes.

27.aprīlī oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies arī Zviedrijas kroņprincese Viktorija un Zviedrijas princis Daniels.

Savukārt jūnijā Latviju apmeklēs Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs un Nīderlandes karaliene Maksima.

Tāpat zināms, ka Latviju decembrī apmeklēs Dānijas kroņprincis Frederiks un kroņprincese Mērija, to janvārī preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinskis (ZZS) sacīja Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens.