Latvijā reģistrēto un reāli dzīvojošo ārzemnieku skaita pieaugums pēdējos gados ir straujš, bet skaits vēl joprojām ir ļoti mazs.
Pēdējo četru gadu laikā Latvijas izsniegto termiņuzturēšanās (TUA) atļauju saņēmēju skaits pieaudzis no 25 496 cilvēkiem 2014. gada 1. janvārī līdz 39 674 cilvēkiem šā gada 1. janvārī. Ar pieauguma +49,8% pietiek, lai varētu sacīt, ka ārzemnieku kļuvis pusotru reizi vairāk, nekā bija pavisam pārskatāmā pagātnē. No otras puses, viņu skaits vēl tikai tiecas uz 2% no valstī pastāvīgi (vismaz viena gada garumā) dzīvojošo cilvēku kopskaita. Tomēr tas nenozīmē, ka līdzšinējais ārzemnieku skaita pieauguma temps kaut kādu - labu vai sliktu - ietekmi uz dzīvi Latvijā sāks atstāt pēc desmit vai vairāk gadiem. Šāda ietekme izpaužas jau tagad, tās apmērs var mainīties lēcienveidīgi un neproporcionāli ārzemnieku kopskaita iespējamam pieaugumam.
Gluži kā skatlogā liekama ir Latvijā apmetušos ārzemnieku uzvedība Rīgas sabiedriskajā transportā. Nav gadījies redzēt, ka kāds no viņiem kādreiz nebūtu veicis brauciena apmaksu un vispār uzvedies tā, kā mēdz uzvesties vietējā publika. Salīdzinājums nav starp vietējiem pensionāriem un apmēram tāda paša vecuma vācu vai skandināvu tūristiem, bet starp jauniem vīriešiem, kādi ir lielākā daļa no šā gada 1. janvārī Latvijā studējošajiem 993 jauniešiem no Indijas, 971 - no Uzbekistānas un vēl līdzīgām valstīm. Viņi, lūk, uzvedas tā, lai nedotu nekādu ieganstu sūtīt viņus mājās uz Indiju u. tml. Šāds vērojums publiskajā telpā vēl negarantē, ka tikai un vienīgi pozitīvi viņus vērtē viņu pasniedzēji augstskolās, apkalpotāji izklaižu vietās vai mājokļu izīrētāji.
TUA saņēmēji ir tikai viens komponents Latvijas iedzīvotāju sastāvā, ko par viendabīgu nevar nosaukt ne pēc nacionālās, ne valstiskās piederības. Pusotru reizi vairāk nekā TUA Latvija ir izsniegusi pastāvīgās uzturēšanās (PUA) atļaujas - 52 593 personām. Šajā grupā ar formāli vienādu statusu atrodas gan tādi cilvēki, kuri grib izmantot PUA kā starpposmu no TUA uz Latvijas pilsonību, gan tādi, kuriem pilsonība pēc viņu izcelsmes pienāktos, bet kuri visvisādos veidos uzsver, ka viņiem nākas uzturēties valstī, ar kuru viņi saistīties negrib.
Ārzemnieku ietekme nesadalās vienmērīgi pa visu valsts teritoriju un visām teritoriālajām vai darba u.c. mērķu dēļ izveidotajām kopienām, bet tieši tur caurmērā nedaudzie ārzemnieki atrodas un pulcējas. Šā gada sākumā 4977 ārzemnieki bija ieguvuši Latvijas TUA kā laulātie ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai ārzemniekiem, kuri jau iepriekš bija ieguvuši tiesības šeit dzīvot. Nākamo lielāko TUA saņēmēju grupu veidoja 6381 students. Kopā ar nekustamo īpašumu TUA bija ieguvuši 9939 nekustamo īpašumu pircēji kopā ar saviem ģimenes locekļiem. Liela daļa no šiem cilvēkiem Latviju izmanto tikai kā vārtus iekļūšanai Šengenas zonā, par ko Latvija saņēma brāzienu un bija spiesta uzturēšanās atļauju tirdzniecību bremzēt ne mazāk krasi, kā tagad bremzē banku pakalpojumus ārzemniekiem.
Vismaz statistiski izskatās tā, ka visvairāk Latvijai vajag strādājošos. Darbs Latvijā gadumijā bijis devis tiesības šeit legāli atrasties 11 861 ārzemniekam, skaitot kopā strādājošos un viņu ģimenes locekļus. Tas nenozīmē, ka pilnīgi bez darba Latvijā dzīvo visi citi, kas šeit saņēmuši TUA.
Par neatbilstību starp TUA iegūšanas ieganstu un reālajiem ieceļošanas mērķiem liek domāt gadījums ar bulgāriem, kuri bija paraugčakli pēc 2017. gada statistikas, jo viņiem kopā piešķirtās TUA sadalījās 753 darbiniekiem un 11 ģimenes locekļiem, bet laikā līdz šā gada 1. janvārim sadalījums pārvērtās par 234 TUA darbiniekiem un 496 - viņus pavadošajām personām. TUA izsniedzošā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šo izmaiņu jēgu izskaidrot nevarēja, jo neprasa daudz informācijas no Eiropas Savienības valstu pilsoņiem.
Pārliecinoši vislielākos palīgspēkus Latvijas ekonomikas celšanai devusi Ukraina - 2155 nodarbinātos ar 156 viņu ģimeņu locekļiem. Vismaz tādā veidā Latvija gūst labumu no kara darbības uz Ukrainas un Krievijas robežas.