Bērnu drošību apdraud gan iela, gan mājas

 
MĀCĀS BŪT DROŠI. Skolēni piedalās mācībās par dažādiem drošības riskiem, un tieši tā, pildot uzdevumus (attēlā par elektrodrošību), vislabāk var uzzināt arī to, kā sevi pasargāt ©F64

Katru dienu negadījumos cieš ap 18 līdz 20 skolas vecuma bērnu, savukārt apmēram 20 bērnu vidēji gadā gūst dažāda smaguma elektrotraumas, liecina atbildīgo dienestu dati. Savukārt policijas informācija liecina, ka būtiski samazinājies bērnu pastrādāto noziegumu skaits. Lai veicinātu skolēnu izpratni par drošību ikdienā un rīcību ārkārtas situācijās, Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu un vairākiem uzņēmumiem organizē konkursu Esi drošs – neesi pārdrošs.

NMP dienesta direktore Liene Cipule stāsta, ka katru dienu dažādos negadījumos cieš 18 līdz 20 skolas vecuma bērnu. Pagājušajā gadā četras dienesta izsaukumos visbiežāk reģistrētās traumas pusaudžiem un jauniešiem bija lūzumi, saindēšanās ar alkoholu un narkotiskajām vielām, termiski vai ķīmiski apdegumi, kā arī dzīvnieku kodumi. Kā liecina dienesta apkopotie dati par pusaudžu un jauniešu vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem traumatismu, 2017. gadā NMP dienesta izsaukumos sniegta palīdzība 6469 skolas vecuma bērniem, kuri cietuši nelaimes gadījumos un guvuši traumas. Skolas vecuma bērnu vidū biežāk traumas gūst zēni. L. Cipule arī secināja, ka traumas lielākoties gūtas situācijās, no kurām būtu iespējams izvairīties, apzinoties riskus. Piemēram, krītot no augstumiem pamestās mājās, izlecot no šūpolēm lielā augstumā, pārdroši lecot ūdenī un peldoties nepārbaudītās vietās, arī neievērojot drošību ceļu satiksmē.

No dažādām elektrotraumām gadā cieš vidēji 15 līdz 20 bērnu, sacīja Sadales tīkla tehniskais direktors Raimonds Skrebs. Tāpēc uzņēmums, tuvojoties skolēnu brīvdienām, veic visu elektroietaišu pārbaudes vietās, kur pulcējas bērni, kā arī informē sabiedrību par bērnu drošību. Sākoties siltajam laikam, palielinās negadījumu skaits uz un pie ūdens. Bērnu drošības kampaņā iesaistās arī Latvijas dzelzceļš, jo, kā atzina uzņēmuma galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners, diemžēl arī dzelzceļš ir vieta, kur sevi traumē gan pieaugušie, gan bērni. «Mums ir izdevies bojāgājušo un cietušo cilvēku skaitu samazināt gandrīz divas reizes, un tas ir arī dēļ informatīvajām kampaņām,» teica D. Zvaners. Kādreiz dzelzceļa teritorijā bojā gāja apmēram astoņi bērni gadā, tagad šis skaits esot samazinājies no viena līdz diviem bērniem. Speciālisti cer, ka šogad uz dzelzceļa nenotiks neviena traģēdija, tāpēc īpaši vērš vecāku un sabiedrības uzmanību, lai pasargātu bērnus dzelzceļa tuvumā. NMP dienests arī aicina vecākus pārrunāt drošības jautājumus ar bērniem, mācot arī nepieciešamības gadījumā sniegt pirmo palīdzību.

Policijas dati liecina, ka nepilngadīgo izdarīto likumpārkāpumu skaits Latvijā samazinās. Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs pastāstīja, ka 2016. gadā tika fiksēti 907 bērnu un jauniešu veikti noziedzīgi nodarījumi, bet 2017. gadā noziegumu skaits samazinājies līdz 767 gadījumiem. Savukārt noziegumos cietuši 532 bērni, trešā daļa šo gadījumu bija saistīti ar tikumības un dzimumneaizskaramības pārkāpumiem. Bērni lielākoties cieš mājās, un tikai pēc tam