Stambulas konvencija polarizē ekspertus
Stambulas konvencija, kas vēršas pret vardarbību ģimenē un sievietēm, joprojām raisa diskusijas. Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā konsilijā tās izvērtās asas: viena daļa ekspertu uzskata, ka tā būtu ratificējama, otra, ka ne, nosaucot to par Trojas zirgu, kas slēpjas aiz vardarbības apkarošanas maskas.
Konvenciju nav jāratificē, uzskata Tieslietu ministrija, jo Latvijas normatīvajos aktos ir jau ieviesti daudzi pret vardarbību vērsti pasākumi. «Patlaban jau ir daudz izdarīts, lai novērstu vardarbību. Tas, ka praksē viss neiet tā, kā vajag, nenozīmē, ka jāratificē šī konvencija,» pauda tieslietu ministra padomniece Aija Rozena. Arī Saeimas deputāte Silvija Šimfa atbalstīja ministrijas viedokli, turklāt nodēvējot dokumentu par Trojas zirgu, kas zem labas idejas - cīņa pret vardarbību - paslēpis tādas lietas, kas nav pietiekami izdiskutētas. Tie ir jautājumi par morāli ētiskajām vērtībām, par attieksmi pret seksuālajām minoritātēm, par dzimumu lomu. «Tai ir būtiska ietekme uz mūsu valsts un sabiedrības garu kopumā. Vai mēs pieņemam šo ideoloģiju un tās ietekmē veidosim mūsu sabiedrību? Varbūt tomēr nepieņemsim visu, kas nāk no ārpuses, bet iesim savu ceļu?» rosināja S. Šimfa. Viņa neapgalvojot, ka viss Latvijā būtu ideāli attiecībā uz dzimumu līdztiesību, bet jau kopš 2004. gada pie tā tiekot strādāts. Mēs jau tā esot pārregulēta sabiedrība. Lūk, pierādījumi: Latvijā darbojas 6000 pašvaldību pieņemtie saistošie noteikumi, 9546 Ministru kabineta noteikumi, 1579 - Saeimas, bet starptautiskie līgumi - 1690. Tad rodoties jautājums: vai tiem jāpieskaita vēl viens?
Kolēģei pievienojās arī Gunārs Kūtris, uzsverot: viņu uztrauc tas, ka šis dokuments nevis vieno, bet šķeļ sabiedrību. Īpaši uzmanīgu darot tur minētā sociālā dzimuma loma, kas tiek nošķirta no bioloģiskā dzimuma. Tas rada bažas, ka būs aktīvisti, kas prasīs atbilstoši konvencijai labot, piemēram, Satversmes pantu par laulībām. Labāk tomēr esot neratificēt šādu dokumentu pašas Latvijas tautas labā, aizstāvot vērtības, kas ir vēsturiski izveidojušās. Viņš arī uzsvēra, ka nav obligāti ratificēt šo dokumentu un nekādas soda sankcijas par to nav paredzētas.
Vēl skarbāk pret konvenciju izteicās Romas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, nosaucot tās materiālo tvērumu par lielu putru, kurā sajaukta vardarbība ar cilvēka tiesībām. Turklāt vardarbības cēloņi esot pavisam citur, nekā norāda konvencija. To pierādot kaut vai tas, ka Dānijā, kas ir viena no pirmajām, kura ratificēja šo dokumentu, ir viens no augstākajiem rādītājiem vardabības ziņā. Arhibīskaps arī pauda viedokli, ka konvencijā ir nevis zinātniski, bet ideoloģiski pieņēmumi.
Savukārt juriste Kristīne Dupate un teoloģe Dace Balode nekādus juridiskus draudus šajā dokumentā nesaskatīja, akcentējot, ka tas neparedz arī laulības jēdziena grozījumus. D. Balode uzskata, ka šis dokuments padarīts par politisku ieroci, jo no kristīgā viedokļa tas ir atbalstāms, proti, tas ir vērsts uz to aizstāvību, kas paši nevar sevi aizstāvēt. Visbiežāk tie ir sievietes un bērni. Konvencijas nepieciešamību ratificēt aizstāvēja arī sociālantropoloģe Aivita Putniņa un psiholoģe Marija Ābeltiņa, kas ilgus gadus strādājusi ar vardarbībā cietušajiem, norādot, ka tas būs pozitīvs signāls vardarbībā cietušajiem. Savukārt filozofs Igors Šuvajevs pauda savu vērojumu, ka šajās diskusijās daudz ir «vārdu maģijas» - tiek uzburta mirāža, kuras iemesli ir nezināšana un bailes, liekot lietā pseido pierādījumus un taktiskus paņēmienus, lai pārliecinātu par savu taisnību.
Konsilija rezultātus apkopos Konsilija slēdzienā.
Jau ziņots, ka pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju.