Autovadītājiem: Uz Daugavpils šosejas starp Ikšķili un Ogri likvidēs kreisos pagriezienus

© F64

Uzlabojot satiksmes drošību uz Daugavpils šosejas (A6), kas ir valsts galvenais autoceļš, šosejas 32,07 kilometrā starp Ikšķili un Ogri, kur satiksme notiek pa divām braukšanas joslām katrā virzienā, krustojumā uz Elkšņiem plānots likvidēt kreisos pagriezienus, kas tiek klasificēti kā manevri ar visaugstāko drošības risku. Apgriezties braukšanai pretējā virzienā jau tagad var un arī turpmāk būs iespējams veikt daudz drošākos apstākļos Ogrē pie luksofora un Ikšķiles divlīmeņu mezglā. Šāds manevrs prasa papildu vien vidēji piecas minūtes laika. Patlaban tiek gatavota dokumentācija iepirkumam par krustojuma kompleksās pārbūves projektēšanu.

Lai panāktu satiksmes drošības uzlabošanos valsts autoceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām, kas izbūvēti ar dubultām brauktuvēm, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mērķtiecīgi veic kreiso manevru likvidēšanu. Nedaudz ilgāks laiks ceļā, veicot drošu apgriešanos divlīmeņu šķērsojumā, nevar būt arguments, lai atteiktos no satiksmes drošības uzlabošanas. Droša satiksme ir prioritāte, un LVC mērķis ir maksimāli samazināt potenciāli bīstamo posmu skaitu valsts autoceļu tīklā.

Pēc VAS Latvijas Valsts ceļi pasūtījuma CSDD speciālisti ir veikuši Ceļu drošības auditu minētajā posmā. Tā secinājumos ir ietverta rekomendācija izslēgt kreisos pagriezienus krustojumā, jo to veicēji ir pakļauti augstam satiksmes drošības riskam. Turklāt, apstājoties pirms kreisā pagrieziena veikšanas, transporta līdzeklis daļēji aizņem kreiso malējo braukšanas joslu, izraisot citu transportlīdzekļu bremzēšanu un pārkārtošanos uz labo braukšanas joslu.

Uz Daugavpils šosejas vēl palikušie krustojumi ar kreisajiem pagriezieniem - uz Elkšņiem un Saulkalnē - ir ar visaugstāko drošības risku (ņemot vērā satiksmes dinamiku un konflikta punktu skaitu). Līdzīgu krustojumu dēļ augstas kategorijas divu brauktuvju Daugavpils šosejas (A6) posms nespēj kvalitatīvi pildīt tam paredzēto funkciju - nodrošināt drošu un intensīvu satiksmi. Taču risku var ievērojami samazināt, likvidējot kreisos pagriezienus, norādīts Ceļu drošības auditā.

Esošais Elkšņu krustojuma risinājums neatbilst drošības prasībām, radot potenciāli bīstamu situāciju uz valsts galvenās maģistrāles ar lielu satiksmes intensitāti un divām braukšanas joslām katrā virzienā, īpaši tamdēļ, ka satiksmes intensitāte šajā posmā ir sasniegusi gandrīz 18 000 aut./diennaktī.

Dotais šosejas posms klasificējams kā AI kategorijas divu brauktuvju ceļš ārpus apdzīvotas vietas, kuram jāspēj nodrošināt drošu, intensīvu satiksmi. Krustojumi uz šādas klases ceļiem būtu jāveido tikai divos līmeņos 5 līdz 10 km attālumā vienu no otra, pilnībā izslēdzot visbīstamāko - kreiso manevru - veikšanu tajos. Iespēja uzbraukt uz a/c A6 būtu jānodrošina tikai caur minētajiem divlīmeņu krustojumiem, vienlaikus nodrošinot piekļuvi tiem caur pakārtoto ceļu tīklu. Diemžēl šobrīd nav iespējams uzreiz izveidot pakārtoto ceļu tīklu, un uzbraukšana Daugavpils šoseju (A6) joprojām notiks pa vecajiem pieslēgumiem.

LVC šogad uzsāk iepirkumu būvprojekta “Esošā tuneļa pārbūve gājēju satiksmes nodrošināšanai zem valsts galvenā autoceļa A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Pāternieki), km 32,15” izstrādāšanai. Šī būvprojekta ietvaros plānots rekonstruēt krustojuma tuvumā esošo tuneli, pielāgojot to gājēju vajadzībām, nodrošinot piekļuvi sabiedriskā transporta pieturām, kuras tiks pārbūvētas un savienotas ar ietvēm. Kreisos pagriezienus Elkšņu krustojumā paredzēts likvidēt, taču, lai atvieglotu labo pagriezienu veikšanu, pieslēgumi abās autoceļa A6 pusēs tiks aprīkoti ar bremzēšanas un ieskriešanās joslām. Plānots, ka krustojuma pārbūve notiks 2020.gadā.

Arī Saulkalnes krustojumu nākotnē būtu nepieciešams pārbūvēt par divlīmeņu mezglu. Vienlaicīgi tiktu slēgts arī kreisais pagrieziens uz Saulkalnes dzelzceļa staciju, nodrošinot piekļuvi tai ar labajiem pagriezieniem caur Saulkalnes divlīmeņu mezglu un paralēlo ceļu tīklu. Šobrīd Saulkalnes krustojuma risinājums ir līdzīgs Elkšņu krustojumam un, neskatoties uz fotoradara un ātrumu ierobežojošo zīmju uzstādīšanu, tas joprojām atrodas tā saucamo “Melno punktu” sarakstā.

Latvijā

Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta Latvijas posmā lielu problēmu rada Latvijas vēlme izbūvēt atzaru no pamattrases uz Rīgas centru, paziņojis Igaunijas infrastruktūras ministrs Vladimirs Svets.

Svarīgākais