Vecākiem uzkrās vairāk vecumdienu pensijām

Labklājības ministrija sagatavojusi priekšlikumus likuma izmaiņām, lai palielinātu sociālo nodrošinājumu vecumdienās bērnu vecākiem. To paredzēts darīt, veicot lielākas sociālās iemaksas par vecākiem laikā, kamēr viņi kopj mazuli vai bērnu ar invaliditāti. Tomēr šādas izmaiņas prasa pietiekami lielus finanšu resursus, kam jāvārds būs jāsaka gan Finanšu ministrijai, gan valdībai.

Šo priekšlikumu Labklājības ministrija (LM) ietvērusi ziņojumā valdībai par valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā daudzbērnu ģimenēm, taču jāsecina, ka īpašs risinājums vai piedāvājums tieši daudzbērnu ģimenēm ziņojumā nav piedāvāts.

Pašlaik par vecākiem bērna kopšanas atvaļinājumā valsts jau veic sociālās iemaksas pensijai, to laiku, kad cilvēks nestrādā, tas ir, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaitot apdrošināšanas stāžā, kas ir būtisks pensijas aprēķināšanai nākotnē. Savukārt, ja vecāks audzina bērnu ar invaliditāti, saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu un šajā laikā nav nodarbināts, arī šo laiku ieskaita vecāka apdrošināšanas stāžā. Daļu iemaksu tiek segtas no sociālā budžeta, daļa no valsts pamatbudžeta.

2017. gadā bērna invalīda kopšanas pabalstu saņēma 2052 personas, ieskaitot arī nodarbinātās personas. Sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai bērnu ar invaliditāti vecākiem, kuri nestrādā, pašlaik veic 20 procentu apmērā no bērna invalīda kopšanas pabalsta, bet no tāda apmēra, kāds noteikts 2006. gadā, tas ir, 71,14 eiro. Lai arī jau 2008. gadā bērna invalīda kopšanas pabalsts tika paaugstināts līdz 213,43 eiro, sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai turpina veikt no iepriekšējā pabalsta apmēra. «Sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai pašlaik tiek veiktas no neadekvāti zemas summas, kas trīs reizes mazāka par saņemamā pabalsta apmēru,» secina LM eksperti.

Vecākiem, kuri kopj mazuli līdz pusotra gada vecumam, sociālās iemaksas par laiku, kad vecāki nestrādā, maksā no vienas konkrētas summas, tas ir, 20 procentu no 171 eiro. Daļa vecāku patiešām arī saņem šādu bērna kopšanas pabalstu, taču vecāku pabalsts veidojas atkarībā no cilvēka algas un nereti ir lielāks par šo summu. LM norāda, ka 2017. gadā vidēji mēnesī vecāku pabalstu izmaksāja 23 600 personām un vidējais vecāku pabalsta apmērs mēnesī bija 349,96 eiro. Faktiski par vecāku pabalsta saņēmējiem valsts maksā būtiski mazākas sociālās iemaksas, nekā gadījumā, ja viņi būtu strādājuši, kas nozīmē - bērnu ienākšana šo cilvēku dzīvē samazinājusi nākotnes pensiju.

Lai šo situāciju mainītu, LM piedāvā bērnu invalīdu vecākiem sociālās iemaksas veikt no visa pabalsta, tas ir, 213 eiro, savukārt jaunajiem vecākiem sociālās iemaksas aprēķināt no pabalsta, ko viņi saņem, aprūpējot bērnu līdz pusotram gadam. «Cilvēkam, kas savu laiku veltījis bērna kopšanai, būtu iespēja uzkrāt lielāku pensijas kapitālu, kas attiecīgi ietekmētu viņa pensijas apmēru vecumdienās. Jo lielāks ir pensijas kapitāls, jo lielāka būs vecuma pensija,» norāda LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.

Tomēr aprēķini liecina, ka šo priekšlikumu ieviešanai ir nepieciešami arī papildu finanšu līdzekļi, un to valdība, visticamāk, lems nākamā gada budžeta sagatavošanas laikā. Tie varētu būt 4,6 miljoni eiro 2019. gadā. LM arī piedāvā visas sociālās iemaksas vecākiem veikt no valsts pamatbudžeta (pašlaik iemaksas veic arī no sociālā budžeta). Tas nozīmē, ka valsts pamatbudžetam jāatrod papildus vismaz 28,7 miljoni eiro. LM gan skaidro, ka tas dotu papildu naudu sociālajam budžetam no iemaksām, kuras tiktu veiktas par vecākiem un ienāks tieši sociālajā budžetā.