Dzīvokļu cenas kāpj tāpat kā ierēdņu algas
Aprīlis atnācis ne vien ar datiem par mājokļu cenu kāpumu šā gada 1. ceturksnī, bet arī ar valsts kalpotāju 2017. gada ienākumu deklarācijām, kurās atrodamas norādes uz mājokļu un citu cenu kāpuma apmaksas avotiem.
Valsts un pašvaldības saviem kalpotājiem maksā daudz un maksā aizvien vairāk, kā arī neprasa, lai šie kalpotāji kalpotu tikai valstij. Nē, šo kalpošanu visi, kas vien vēlas, var un drīkst apvienot ar uzņēmumu kapitāldaļu vai savu kustamo un nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, kas tāpat rezultējas iekļaušanai gada ienākumu deklarācijā cienīgās naudas summās. Šīs summas stabili pieaug nu jau daudzus gadus pēc kārtas.
Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenas ir augušas no šā gadsimta vai pat gadu tūkstoša sākuma, līdz 2007. gada aprīlī sasniedza 1720 eiro par kvadrātmetru. No šā līmeņa tās pāris gadu laikā nogāzās līdz 490 eiro par kvadrātmetru 2009. gada jūnijā un kopš tā laika ir lēni un zigzagveidīgi, bet tomēr kāpušas uz augšu. Dažādas nekustamo īpašumu starpniekfirmas dzīvokļu kvadrātmetra vidējo cenu šā gada martā novietojušas robežās starp 805 un 761 eiro. Tāds kāpums nav straujš, salīdzinot ar iepriekšējo, ko uz augšu dzina banku izsniegtie kredīti gan privātpersonām kā mājokļu pircējiem, gan uzņēmējiem kā nekustamo īpašumu attīstītājiem. Krīzes brīdī kredītu izsniegšana tika apturēta un pa īstam nav atsākusies šobaltdien, jo sarucis banku kopējais kredītportfelis.
Stāsts par kredītportfeļa sarukumu tomēr nav viennozīmīgs, jo tajā pašā laikā desmitkāršojies ir Latvijas valsts parāds, ko uzskaita atsevišķi no banku aizdevumiem privātām personām un uzņēmumiem. Tas palielina ticamību pieņēmumam, ka uz valsts aizņēmumu rēķina algotie valsts kalpotāji ir viens no - bet varbūt pats galvenais - dzinējspēkiem nekustamo īpašumu cenu pieaugumam. Te netiek teikts, ka tikai valsts kalpotāji pērk lielākus un labākus dzīvokļus, turklāt tikai Rīgas standartapbūves segmentā. Dzīvokļus pērk un pārdod daudzi, bet jautājums ir par sākotnējo naudas avotu šiem darījumiem. Ja tāds avots eksistē, tad tas baro ne tikai ierēdņus, kuri dzīvokļus pērk, bet arī visus tos, kuri viņiem tos pārdod, bet vietā pērk kaut ko citu utt. Paralēli darbojas vēl daudzi citi ceļi, pa kuriem nauda plūst pie tiem, kuriem ar savu darbu vai īpašumu pārdošanu nauda ir jāiegūst, jo viņiem tās nav.
Saistība starp nekustamo īpašumu cenām un ierēdņu algām principā būtu smalki izpētāma, jo tieši kopš 2000. gada Valsts ieņēmumu dienests uztur publiski pieejamu datu bāzi ar visu daudzmaz nozīmīgo valsts kalpotāju gada ienākumu deklarācijām. Vēl cits jautājums būtu par to, vai uzrādītie ienākumi sedz konkrēto cilvēku (ģimeņu) acīm redzamo patēriņa līmeni kopumā un viņu mājokļu iegādes un uzturēšanas izmaksas tajā skaitā. Šajā reizē tikai palūkosimies uz ļoti nelielu skaitu deklarāciju, kuras VID pēdējo divu gadu laikā iesnieguši Jāņi Bērziņi.
Jā, pilnīgi dažādu cilvēku ar vienādu vārdu un uzvārdu valsts dienestā bijis desmitiem, bet darba ierindā ir 11 Jāņi Bērziņi, no kuriem diviem nav publiskotas pērnā gada ienākumu deklarācijas. Labi, iztiksim ar deviņiem J. Bērziņiem, kuru pagājušā gada legālie ienākumi atradušies robežās starp 10,1 tūkstoti eiro pašvaldības policistam Ķekavā un 34,8 tūkstošiem - tiesu ēku apsaimniekošanas pārzinim. Šis pārzinis izrādās vienīgais, kurš par pagājušo gadu uzrādījis kaut pat pāris simtiem eiro mazāku atalgojumu nekā 2016. gadā. Ķekavas policistam turpretī ienākumu pieaugums par 14%, kas ir tikai mazliet virs Rīgas dzīvokļu cenu pieauguma tempa. Savus +13% nav palaidis garām kādas pašvaldību iepirkumu komisijas vadītājs Aizkrauklē, +9% - ugunsdzēsējs Madonā un +8% - policists Gulbenē, ja skaitītu tikai viņa saņemto algu. Šim pašam policistam īpašumā izrādījies kaut kas no SIA Kurmji, kas pārdots par nepilniem deviņiem tūkstošiem eiro un nodrošinājis gada ienākumu pieaugumu par 82%. Tas gan liecina, ka regulārie ienākumi policistam bijuši pieticīgi un 2017. gada ienākumi pēc augsta lēciena izskatās tikai pret zemu bāzi, bet nav tā bāze tik zema, lai viņš kaut ko pārdotu tikai tāpēc, ka gribas ēst. Drīzāk šeit saskatāma ilustrācija, kā pakāpeniski krājas un mantisko darījumu veidā materializējas nauda tādā apjomā, lai aizvien jauni cilvēki varētu doties nekustamo īpašumu tirgus virzienā. Uz īpašumu pārdošanas rēķina 2017. gada ienākumus par 37% cēlis arī iepirkumu uzraugs Koknesē. Mazliet mazāki 2017. gadā, bet toties ar perspektīvu nākotnē bijuši gan Valsts policijas pārvaldes aparāta darbinieka, gan Tieslietu ministrijas ierēdņa ienākumu pieaugumi attiecīgi par 20% un 23%. Ar to domātas viņu izredzes uz algu pieaugumu arī šogad, jo valsts pret saviem kalpotājiem kļūst aizvien dāsnāka. Lieli ienākumi ar mēreniem +5% bijuši tam Jānim Bērziņam, kurš apvieno uzņēmēja un Babītes novada domes deputāta pienākumus. Visbagātākais no visiem Jāņiem Bērziņiem bijis advokāts un maksātnespējas administrators (šajā gadījumā vienā personā), kurš 2016. gadā savācis 157,2 tūkstošus eiro, bet kura 2017. gada ienākumi vēl nav publiskoti.
Kā redzams, Jāņu Bērziņu tieši no valsts vai ar valsts palīdzību gada laikā savāktās naudas summas ir ļoti dažādas. Vieniem vēl jāaug līdz iespējai sev vai tuviniekiem nopirkt dzīvokli Rīgā kaut padomju laiku blokmājā, bet citi jau noteikti iekārtojušies privātpilīs. Tomēr vidējais ļoti dažādo Jāņu Bērziņu ienākumu pieaugums grozās ap tiem pašiem +8 līdz +11%, kas, pēc dažādu nekustamā īpašuma tirgus starpnieku aprēķiniem, atbilst 2017. gada kopējam dzīvokļu cenu pieaugumam Rīgas blokmāju segmentā. No šejienes pamācība prognozēt turpmākās mājokļu cenu izmaiņas, meklējot Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kases datos pazīmes par valsts spēju vai nespēju noturēt deputātu, ierēdņu un vēl citos vārdos nosauktu valsts kalpotāju atalgojuma pieaugumu.