Krabju sāgas turpinājums karaļnama vizītē
Jaunnedēļ Latvijas valstij pavērsies brīnišķīga iespēja atrisināt saimnieciskās domstarpības, kas izveidojušās ar Norvēģiju mūsu zvejniekiem noskausto sniega krabju dēļ. Oficiālā vizītē ierodas Viņa Karaliskā Augstība kroņprincis Hokons un Viņas Karaliskā Augstība kroņprincese Mete Mārita. Varbūt abas valstis var iztikt bez tiesāšanās.
Zemkopības ministrija jau apkopo materiālus par sniega krabju lietu, ko tālāk nodot ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Viņam plānota divpusēja tikšanās ar Norvēģijas ekonomikas un zvejniecības ministrijas valsts sekretāru Roju Angelviku. Par uzņēmējdarbības aktualitātēm tiks spriests arī Norvēģijas-Latvijas biznesa forumā Gūtās mācības un nākotnes scenāriji.
UZ TU AR JŪRU. Šī nav jauna fotogrāfija, taču parāda, ka kroņprincim Hokonam jūra un zveja nav svešas. 2015. gadā viņš piedalījās mencu zvejas sezonas atklāšanā. Gan jau Viņa Augstība iedziļinājusies arī sniega krabju zvejas īpatnībās un strīdā starp Norvēģiju un Latvijas valsti / Foto: Cornelius POPPE, NTB/Scanpix
Citādi uz Starptautisko tiesu
Stāsts par sniega krabjiem patiešām ir ļoti pamācošs, un jācer, ka norvēģi atvedīs sev līdzi tādu scenāriju, kas Latviju apmierinās. Pretējā gadījumā šo saimniecisko konfliktu nāksies risināt Starptautiskajā tiesā Hāgā - ANO juridiskajā institūcijā, kas izskata starpvalstu strīdus. Latvija jau pirms vairākiem gadiem sāka gatavoties Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanai, un pērn Saeima pieņēma attiecīgu likumu. Ministru kabinetam atlicis izstrādāt deklarāciju ar nosacījumiem, kā Starptautiskās tiesas jurisdikcija tiek īstenota attiecībā uz Latviju, un jāiesniedz tā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretariātam. Dokumenta projekts jau ir izstrādāts un tuvākajā laikā tiks izskatīts valdībā. Ja norvēģi neatzīs Eiropas Savienības valstu tiesības uz zveju Špicbergenas arhipelāga ūdeņos, tad sniega krabju lieta varētu kļūt par pirmo, ar ko Latvija vēršas tiesā pret kādu valsti. Maz gan ticams, ka norvēģi pieļaus lietas nonākšanu tik tālu. Abu valstu juristu skatījumā vairāk trumpju ir Eiropas Savienības un Latvijas pusē. Strīda pamatā ir atšķirīgas izpratnes par 1920. gadā slēgto līgumu, ar kuru tika atzīta Norvēģijas suverenitāte Špicbergenā un regulētas parakstītājvalstu tiesības uz saimniecisko darbību arhipelāgā. Norvēģu traktējumā līgums darbojas tikai 19 kilometrus no krasta un neattiecas uz Norvēģijas šelfu, Briseles ieskatā tā darbības zona ir daudz plašāka - 322 kilometri. Būtisks aspekts šajā strīdā ir apakšā esošie naftas un gāzes krājumi. Krabju lietas atrisinājums var kļūt par paraugu arī šī resursa starptautiskai sadalei. Tieši tādēļ sniega krabji, lai cik arī gardi un dārgi būdami, izpelnījušies neproporcionāli lielu jezgu.
Bizness 200 miljonu vērtē
2017. gada 16. janvārī Latvijas kuģis Senator no cita zvejas rajona Arktikas ūdeņos pirmo reiz devās uz Špicbergenu. Izlika 2600 krabju ķeršanas ierīces, un ar to arī zveja beidzās. Kuģis tika arestēts. Apkalpi drīzumā atbrīvoja, bet pats kuģis, kā liecina datubāzes marinetraffic.com informācija, joprojām rūsē Batsfjordas piestātnē Norvēģijā. Tā īpašnieks Pēteris Pildegovičs neatzīst nedz uzlikto 200 000 eiro sodu, nedz arī zvejas nelikumību. Kompānija North Star LTD tiesājas. Taču strīds neskar tikai vienu kuģi, bet valsts intereses kopumā. Latvijas zaudētās investīcijas un negūtā peļņa jau sasniedz 35 miljonus eiro. Ar sniega krabju zveju līdz strīdam nodarbojās divas Latvijā reģistrētas kompānijas. Otra ir Baltjūra-serviss. Kopā astoņi kuģi, un šis bizness ir ļoti perspektīvs. Eiropas Krabju zvejas asociācijas prezidents Didzis Šmits stāsta, ka sniega krabji kā resurss šajā apgabalā tiek novērtēts uz miljardu eiro gadā, un Latvijas daļa varētu būt ap 200 miljoniem. Peļņa krabju zvejā esot pasakaina. Tās nav nekādas brētliņas par 25 centiem kilogramā.
Ārlietas labāk paklusēs
Dīvainā kārtā Latvijas valdība šīs perspektīvās nozares aizstāvēšanā ir diezgan tūļīga. Karaļnama vizīte Latvijā ir lieliska iespēja pārrunāt abu valstu attiecībās aktuālos jautājumus, tostarp atrisināt vienīgo konfliktu. Viesu delegācijā būs arī Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Euduns Halvosens. Neatkarīgā vēlējās noskaidrot, kā mūsu Ārlietu ministrija grasās izmantot šo iespēju, un izrādās - nekā. Par krabjiem nolemts nerunāt. Preses dienests sniedz šādu skaidrojumu: «Latviju drīzumā apmeklēs Norvēģijas kroņprincis, lai mūsu valsts simtgades svinību gaisotnē stiprinātu abu valstu attiecības un veicinātu sadarbību un satiksmi starp Latvijas un Norvēģijas tautām. Norvēģijas kroņprinča vizīte ir rūpīgi plānota, un tai nav nekāda sakara ar Jūsu uzdotajiem jautājumiem.»
Bažījoties par attiecību bojāšanu, Ārlietu ministrija labprātāk distancējas no šī diplomātiskā kāzusa risināšanas. Taču tas nav jādara valsts prezidentam, premjeram un citiem ministriem. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vadītājs Normunds Riekstiņš apstiprina, ka saistībā ar gaidāmo vizīti tiek gatavots pārskats par aktuālo situāciju krabju lietā - ministru lietošanai.
Plašākai publikai tas nebūs pieejams, jo iespējamās tiesvedības dēļ lietai uzlikts slepenības zīmogs. Taču, kā norāda Ārlietu un Tieslietu ministrijā,
eksperti turpina meklēt labākos risinājumus Latvijas interešu aizsardzībai Norvēģijas sniega krabju lietā. Jācer, tādus atvedīs kroņprincis Hokons ar svītu.