Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šodien tika aktualizēta nepieciešamība aizliegt bērnu iesaistīšanos militārās nometnēs Krievijā un atsevišķās citās valstīs.
Komisija sāka skatīt deputāta Kārļa Seržanta (ZZS) priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka bērnu aizliegts iesaistīt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta organizētās militāra rakstura aktivitātēs jeb pasākumos, izņemot lielākoties Latvijas partnervalstu - NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu - rīkotos pasākumus.
Komisijas sēdē atbildīgo valsts iestāžu pārstāvji gan skaidroja, ka pašlaik jau tiek strādāts pie līdzīgu likuma grozījumu sagatavošanas, savukārt Seržanta piedāvātā redakcija neesot līdz galam izstrādāta. Deputāts norādīja, ka ar saviem priekšlikumiem ir nācis klajā, jo no valdības līdz šim nav bijis konkrēts piedāvājums.
Valsts institūciju pārstāvju darba grupa strādā pie attiecīgu grozījumu sagatavošanas Nacionālās drošības likumā, kas tiks virzīti skatīšanai valdībā, pavēstīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs. Gan viņš, gan citu valsts iestāžu amatpersonas vērsa uzmanību, ka runa nav tikai par militārām nometnēm, bet arī tādiem pasākumiem, kurām ievirze ir saistīta ar vēsturi vai citām jomām.
Komisija pie šī jautājuma skatīšanas plāno atgriezties pēc nedēļas, norādīja tās priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK). Reizē komisija šodien jau atbalstīja Seržanta saistīto priekšlikumu noteikt, ka bērns var piedalīties aktivitātēs, kas neapdraud valsts drošību.
Komisija šodien skatīja arī citus jautājumus saistībā ar iespējamiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Vienprātīgi tika nolemts neatbalstīt deputāta Valda Kalnozola (ZZS) iesniegtos priekšlikumus, norādot, ka daļa no tiem piedāvā pārāk konceptuālas izmaiņas, lai tās varētu skatīt likumprojekta galīgajā lasījumā. Deputāti atsaucās uz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iepriekš pausto, ka trešajā lasījumā Saeimai nevajadzētu lemt par konceptuālām izmaiņām, jo tādā gadījumā tās var netikt pietiekoši izdiskutētas.
Parlamentārieši arī norādīja, ka atsevišķi Kalnozola priekšlikumi ir pretrunā vai nesakrīt ar paša deputāta pausto mērķi nodrošināt lielāku bērnu tiesību aizsardzību. Pats politiķis gan pauda aicinājumu izpildvarai sagatavot alternatīvus priekšlikumus nepieciešamo risinājumu rašanai.
Piemēram, vienā no atbalstu neguvušajiem priekšlikumiem bija paredzēts noteikt, ka saistībā ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumu skatīšanu tiesnešiem un bāriņtiesu locekļiem ir jābūt ar vismaz desmit gadu pieredzi laulībā un izaudzinātam pieaugušam bērnam vai arī jābūt demonstrētai prasmei un kompetencei bērnu audzināšanā, ģimeniskas attiecību veidošanā un uzturēšanā.