OIK sistēmas atcelšanas darba grupas priekšgalā būs Ašeradens
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanas darba grupas vadītājs būs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), šodien lēma valdība.
Ašeradens vietnieks būs Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Tāpat darba grupā darbosies Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis (ZZS), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Rīgas Tehniskās universitātes prorektora vietnieks Gatis Bažbauers, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijas padomes loceklis Jānis Bērziņš.
Darba grupā iekļauti arī AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Komercbanku asociācijas vecākais padomnieks Aivars Graudiņš, Ministru prezidenta padomnieks Artis Grinbergs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs Rolands Irklis, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.
Tāpat darba grupā darbosies Pārresoru koordinācijas centra konsultants Edvīns Karnītis, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš, enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis un AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.
Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas atbalstīja ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz 1.augustam būtu jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai.
Tāpat Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar OIK atļaujām. Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.
EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.