Valsts aizpildīs robus kreditēšanā
 
©F64

Valsts savas finanšu institūcijas Altum personā sola apmierināt lielu daļu no uzņēmumu pieprasījumiem pēc kredītiem, kādus Latvijas komercbankas izsniedz ļoti nelabprāt.

Socioloģisko aptauju firma SKDS ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalstu aptaujājusi 2255 vietējo uzņēmumu īpašniekus, vadītājus vai grāmatvežus par uzņēmumu vēlēšanos un pieredzi kredītu saņemšanā no bankām. Atklājies, ka pēdējo triju gadu laikā kredītus saņemt gribējusi puse, bet saņēmusi - 1/10 daļa no aptaujā iekļuvušajiem uzņēmumiem.

Ekrānšāviņš no avīzes

Latvijas uzņēmumu stāsti uzklausīti šā gada janvāra vidū. Aptaujas laiks šoreiz ir ārkārtīgi būtisks. Proti, tā notikusi pirms šā gada 13. februāra, kad līdz Latvijai atnāca ASV Finanšu ministrijas departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) paziņojums, ka tas esot pieķēris ABLV Bank aizliegtu finanšu operāciju veikšanā. Pēc tam tikai vēl vienu nedēļu šī banka centās noturēties, solot mainīt savu darbošanos no starptautisko naudas pārskaitījumu apkalpošanas uz vietējo kreditēšanu. Šie solījumi netika ņemti vērā, bankai nācās padoties ASV un tāpat arī Eiropas Centrālās bankas spiedienam un sākt pašlikvidāciju. Citas tai līdzīgas Latvijā komercbankas pagaidām turas uz tādiem pašiem solījumiem mainīt biznesu uz vietējo kreditēšanu. Vietējā Finanšu un kapitāla tirgus komisija devusi bankām dažus mēnešus laika biznesa maiņas solījumu izpildei.

No otras puses, Latvijas komercbanku sistēmas kreditēšanas iespējas samazinās proporcionāli noguldījumu atlikumam. Kopš FinCen paziņojuma brīža noguldījumi sarukuši par 2,52 miljardiem eiro un pagājušās nedēļas beigās noslīdējuši zem psiholoģiski ietekmīgās 18 miljardu robežlīnijas. Ārzemju naudas depozītu aizvākšana no Latvijas notiek klusi un mierīgi, jo bankas atdod noguldītājiem naudu, ko iegūst par savu ārzemju aktīvu, pamatā par vērtspapīru, realizāciju. Pagaidām nav manīts, ka bankām jau jāpārdod savi nekustamie īpašumi vai prasījumu tiesības Latvijā un īpaši jātrenkā savi parādnieki.

SKDS aptaujāto uzņēmumu pārstāvju kopējās vajadzības aizņemties sasniedzot septiņus miljardus eiro turpmāko trīs gadu laikā jeb 2,3 miljardus eiro gadā. Tā ir tikai daļa no kopējā pieprasījuma pēc kredītiem, kas būtu vajadzīgi vēl citiem uzņēmumiem, privātpersonām, pašvaldībām.

Vadoties no uzņēmumu aptaujas datiem, šiem uzņēmumiem nepieciešamā finansējuma deficīts pārsniegs miljardu eiro gadā. Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš apgalvo, ka viņa vadītā institūcija varētu nosegt trešdaļu no finansējuma iztrūkuma, ja uzņēmēji aktīvāk izmantotu Altum piedāvātās iespējas: «Ja redzam jaunu uzņēmumu, mazu uzņēmumu vai uzņēmumu ar nepietiekamu pašu kapitālu, tie nav faktori, kas paši par sevi izslēgtu kreditēšanu. Izslēdzošs faktors būtu nākotnes naudas plūsmas uzzīmēšana nereālā lielumā. Mūsu pienākums nav naudu dāvināt, bet izsniegt pēc līdzīgiem principiem kā komercbankās. Tas, ar ko mēs atšķiramies, ir iešana riskantākos projektos, kuru riskam mums ir segums no Eiropas Savienības avotiem. Ar šo naudu iespējams risināt problēmas, pie kādām komercbankas neķeras, ja vien ir biznesa ideja, kurai mēs spējam noticēt,» skaidro R. Bērziņš.

Saprotama ir Latvijas valsts vēlēšanās pavērst pretējā virzienā uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanas samazināšanos, kas Latvijā valda jau desmit gadus. Šī vēlēšanās realizēta, dodot Altum iespējas gan apsaimniekot ES dāvinātu naudu, gan arī aizņemties tā, lai Altum vērtspapīru emisija netiktu ieskaitīta valsts parādā. Tajā pašā laikā šie vērtspapīri skaitās droši, jo Altum taču pieder valstij, kas krīzes gadījumā nevarētu atļauties šos parādus ignorēt. Šāda naudas piesaistīšana izskaidro, kāpēc Altum varētu iegūt kredītresursus, kas pārsniegtu ne vienas vien Latvijas komercbankas resursus, bet lielāka problēma būs Altum aizņēmumu pārvēršana aizdevumos. Nav Latvijā nepārskatāmi daudz tādu uzņēmumu, kuru kreditēšana būtu risks saprāta robežās, kuras R. Bērziņš sola nepārkāpt.

Veiksmīgs piemērs ir Altum tandēms ar komercbankām, izsniedzot mājokļu kredītus ģimenēm ar bērniem un tagad vēl plašākam pretendentu lokam. Altum galvo bankām par daļu no kredītu summas un līdz šim nav nonācis līdz nepieciešamībai savus galvojumus apmaksāt. Varētu būt, ka lauvas tiesu no šādiem galvojumiem saņem ģimenes ar valsts vai pašvaldību iestādēs strādājošiem locekļiem, kuru algas tagad strauji aug. Privātuzņēmumiem risku vairāk, bet valstij lielākas iespējas nekā komercbankām šos riskus paciest.