Astoto gadu AS "Latvenergo" sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" īsteno vides projektu, kurā uzņēmuma darbinieki un klienti ar ģimenēm izgatavoja 400 mākslīgās zivju nārsta ligzdas. 14. aprīlī Ķeguma novadā pulcējās vairāk nekā 109 dalībnieki, lai mežā no egļu zariem izveidotu mākslīgās zivju nārsta ligzdas.
Pavasarī, kad tuvojas zivju nārsta laiks, mākslīgo nārsta ligzdu izgatavošana mežā ir pirmais posms. Pēc tā seko nākamais, kad dabā tiek vēroti piemēroti laika apstākļi, gaisa un ūdens temperatūra to likšanai upē. Pirms visu ligzdu ievietošanas tiek ievietotas dažas kontrolligzdas, lai novērotu zivju nārstošanas aktivitāti. Savukārt iestājoties jau siltākam laikam un palielinoties zivju aktivitātei, ligzdas ieliks Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles, lai uz tām varētu nārstot brekši un raudas. Projekta īstenošanas gaitā novērots, ka no egļu zariem izveidotajās ligzdās nārsto arī citu sugu zivis, piemēram, asari un līņi.
Vides saudzēšana un aizsardzība jeb zaļais dzīvesveids mūsu katra ikdienā kļuvuši svarīgi un pašsaprotami, un līdzdarbošanās zivju ligzdu izgatavošanā no egļu zariem palīdz izprast un saglabāt bioloģisko daudzveidību dabā. Arī 2018. gadā koncerna darbinieku interese ir liela, un projektā piedalījās 70 pieaugušie un 39 bērni.
Solvita Linde, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas pārdošanas direktore: "Vides projekts, kurš šogad notiek astoto gadu, apliecina, ka mums ir svarīgi - kādu mantojumu saņems nākamās paaudzes. Ikviena dalībnieka pieliktā roka palīdz dabas daudzveidībai, un mūsu iepriekšējo gadu aplēses liecina, ka mākslīgajās zivju nārsta ligzdās Daugavā vēlāk izšķiļas vairāki miljoni zivju mazuļu. Ja mēģinām iedomāties šo daudzumu, tad varam novērtēt, ka paveiktais darbs ir patiesi liels."
Zivju mākslīgo nārsta ligzdu veidošana un ievietošana ir vienkārša un efektīva metode, kas ūdenskrātuvē ar svārstīgu ūdenslīmeni palielina zivju nārsta efektivitāti. Latvenergo kā videi draudzīgs elektroenerģijas ražotājs nepārtraukti pilnveido savas darbības, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, un zivju resursu atjaunošanas programmā šim pasākumam ir nozīmīga loma.
Biedrības "Mēs zivīm" vadītājs Ivars Dubra stāsta: "Ligzdu ievietošana Daugavā šogad varētu būt aptuveni pēc divām vai trīs nedēļām, un tas atkarīgs no ūdens temperatūras upē. Ligzdās nārstos raudas un brekši, bet ir novērots, ka tajās nārsto arī asari un līņi. Dabā raudu nārsta laiks ir, kad zied kļavas, bet brekši nārstošanai izvēlas ievu ziedēšanas laiku."
Mākslīgās zivju nārsta ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto. Šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Pēc ikru attīstības zivju kāpuri vēl dažas nedēļas uzturas ligzdu tuvumā un tikai vēlāk iepeld dziļāk upē. Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus līdz 70 cm garus egļu zarus, kurus liek citu virs cita pretējos virzienos un pēc tam pa vidu ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas. Lai ligzda stabili turētos ūdenī, tai cilpā zem ligzdas auklā pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukša plastmasas pudele, kanna u. tml.). Uz pludiņa uzraksta nosaukumu "Zivju ligzdas", lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietotajiem priekšmetiem.